Sižets ir apmēram tāds - ir atvērusies plaisa starp mūsu Visumu un kaimiņu Visumu, kuru apdzīvo viena milzīga būtne ar neierobežotu daudzumu taustekļu. Caur Fraju kā Taustekļa pielūdzēju pāvestu Tausteklis pakļauj visu cilvēci (un ne tikai to) kā savus mīlestības pilnos sekotājus. Vienīgi Līla turās pretī un tikai viņa var izskaidrot, ka Tausteklis nemaz nav tik mīļš, par kādu uzdodas. Vai arī tas tomēr ir tieši tāds? Paralēli Benders iesaistās kaut kādā slepenā robotu organizācijā, kurai veltītais sižeta zars nav sevišķi smieklīgs un vienlaikus nav arī diez ko vajadzīgs.
Faktiski šī filma ir tieši tāda, kā to varēja gaidīt - tīri ok, bet nekas satriecošs. Patīkami atkal sastapt tuvos personāžus (īpašs kudos kapteinim Zepam Branigenam), un manā uztverē Futuramas nekad nevar būt par daudz, bet vienlaikus ir skaidrs, ka labākās seriāla sērijas bija labākas par to, ko piedāvā šī filma, izteikti labākas. Šeit pavisam netiek izspēlētas tās kārtis, kas saistītas ar Fraja īpatnējo tēlu - ne tas, ka viņš ir no pagātnes, ne viņa maigi izsakoties īpatnējā smadzeņu darbība. Līdz ar to no vienas puses, ja salīdzina ar "Benders Big Score", šajā filmā ir mazāk uz klasiku pretendējošu epizožu, bet no otras puses ir skaidrs, ka Futuramas veidotāji nevēlas visu laiku atkārtoti izmantot jau iepriekš pielietotus gājienus (jo Benders Big Score savā būtībā tomēr ir tāds kā Futuramas parasto sezonu labāko gājienu apkopojums, ieviešot minimālus jauninājumus). Tādējādi es vismaz uzskatu šo filmu par tādu kā pārejas stadijas darbu starp seriāla veida Futuramu un filmu veida Futuramu - kurā vairs ne tik ļoti jūtama tās veidotāju vēlme iekļauties 20 minūtēs, bet vēl ne 100% ir skaidra tālākā šī animācijas seriāla vīzija. Lai nu kas, bet nodot "Futuramu" es negrasos un arī nākamās filmas gaidīšu ar nepacietību, lai arī vienlaikus nedomāju, ka tās kļūs par pārākajiem šedevriem.