Kazhes pierakstu burtnīca

Duglasu Adamsu es bez mazākajām šaubām sirdī varu nosaukt par vienu no izcilākajiem 20.gadsimta rakstniekiem. Viņa galvenais un būtiskākais pluss ir Adamsa patiešām fenomenālā fantāzija. Vienlaikus viņa darbi nav tikai humoristiska literatūra - te mums nav darīšana ar P.G.Vudhauzu, bet gan ar rakstnieku, kura darbos humors savijas ar zinātnisko fantastiku (turklāt ar saistošu un vienlaikus pietiekami komplicētu zinātnisko aspektu) un kurus lasot vismaz man nākas smieties gandrīz nepārtraukti. Turklāt Adamsa darbi nav vienkārši skeču krājumi - tie ir vienoti vēstījumi ar kopīgām idejām, reizēm - sarežģītu struktūru un īpatnējo Adamsa stāstītāja manieri.

"Dika Džentlija holistisko detektīvaģentūru" līdz šim lasījis nebiju (un pat īsti nezināju - kas tā tāda), bet pēc tās izlasīšanas varu vien kārtējo reizi Adamsa priekšā pacelt savu neeksistējošo cepuri. Šis romāns, atbilstoši paša Adamsa definīcijai (tā atrodama grāmatas priekšvārdā), ir "a thumping good detective-ghost-horror-whodunnit-time-travel-romantic-musical-comedy-epic".

Par "thumping good" viss būtu skaidrs - jo kāds citādi vēl varētu būt šāds darbs. "Detective" - romāns, kurā darbojas privātdetektīvs, nevar nebūt detektīvs (lai arī pats Dirks Džentlijs romānā parādās vien pēc romāna pirmās trešdaļas aizritēšanas). "Ghost" - par to nav nekādu šaubu, romānā piedalās divi spoki. "Horror" - kas tad tie būtu par spokiem, ja nebūtu šausmu? "Whodunnit" - ja tu domā, ka šis jautājums attiecas uz to, kas nogalināja Gordonu Veju, tu dziļi maldies. "Time travel" - jā, varu atzīties, bez ceļošanas laikā te neiztikt. "Romantic" - ar to gan ir tā pašvakāk, bet vismaz viens love story romānā ietilpst. "Musical" - nē, varoņi nesāk atsevišķās situācijās Bolivudas gaumē dejot un dziedāt, bet mūzika šeit spēlē savu lomu, konkrētāk sava loma (lai arī neliela) ir bītliem un Johanam Sebastianam Baham. "Comedy" - tas nebūtu Adamss, ja tā nebūtu komēdija. "Epic" - romānā "apcilātās" tēmas ir patiešām episkas, par to nav vajadzības šaubīties.

Bet ne jau tāpēc ka romānā ir tik daudz žanru, tas ir tik saistošs. Interesanta ir vesela virkne ideju, kas šajā romānā parādās, un vismaz dažas no tām ir saistītas ar datorprogrammām. Piemēram, romāna galvenais varonis (nosacīti galvenais) Ričards Makdafs ir izstrādājis programmu, kas tev ļauj atrisināt vienu no principiālākajiem uzdevumiem lēmumu pieņemšanā: proti, tev ir jau zināms, kādu lēmumu tu pieņemsi, un tev ir faktu krājums, bet tev vajag no šiem faktiem izsecināt, ka tieši tevis pieņemtais lēmums ir vislabākais (princips, pēc kāda parasti vadās valdības institūcijas). Un otra programma, kas ir, manuprāt, vispār ideāla - programma, kas firmas finanšu bilanci pārvērš melodijā, ļaujot no savas bilances veidot "theme song". Lūk, tas ir labāks risinājums nekā veidot pīrāga veida diagrammas!

Starp citu, tu neticēsi, bet šajā romānā ir diezgan daudz viena konkrēta brenda reklāmas. Un vai tu spēj iedomāties, kas tas ir par brendu? Apple Computers. Kā izrādās Adamss jau kopš pirmā Makintoša iznākšanas bija liels šo datoru cienītājs un vai nu kā pirmais vai kā otrais visā Lielbritānijā iegādājās šādu datoru. Tā ka droši vien nevajadzētu brīnīties, ka Ričarda programmas ir paredzētas tieši Ābolu datoram un nevis pēcim.

Vai es tev iesaku šo grāmatu izlasīt? Kā tad savādāk! Ja tev rodas iespēja to dabūt, izmanto šo iespēju. Es personīgi to lasīju e-grāmatas formātā, bet papīra versija noteikti būtu labāka.