Kazhes pierakstu burtnīca

"Drillbit Taylor" ir viena no Džūda Apatova filmām, un tā nepavisam nav laba. Ja tevi priecē dzirdēt, ka kādam nepatīk kaut kas no Apatova kompānijas ražojumiem, vari priecāties. Ja tev ir vienalga, vari vienalgoties, ja nav - esi ieinteresēts. Katrā ziņā varu atzīties, ka es šo filmu skatījos tik pavirši, cik man vispār ir nācies kaut ko skatīties. Paralēli vakar vakarā man vajadzēja uztaisīt vienu tulkojumu, un tas man šķita augstākas prioritātes uzdevums par sviestainu komēdiju. Tomēr kaut kāds iespaids par šo filmu man radās, jo ar vienu aci tai līdzi sekoju. Un šī nebūs no tām filmām, kuras prasītu vairāk par vienu tavu aci vai vairāk kā pāris procentus tavu smadzeņu uzmanības.

Trīs dorki, kas nupat uzsākuši mācības videnē (9.klasē that is) tiek regulāri apcelti no skolas bullija - ļaunā Terija Filkinsa puses. Pat uzvārds Filkinss ir tāds tipisks bullija uzvārds (tiesa - drīzāk angļu nekā amerikāņu bullija) un vispār viss Filkinsa tēls ir tāds diezgan izteikti anglisks, nevis jeņķisks un viņa izdarības man atgādināja divus tipāžus - kruto bulliju Greisonu no "Ripping Yarns" un "Clockwork Orange" varoņus. Lai aizstāvētos no Filkinsa, kurš gan faktiski ir nevis vienkāršs bullijs, bet kaut kāds noziedzīgs maniaks (viena lieta ir apcelt skolasbiedrus, bet cita - dzīties tiem pakaļ ar mašīnu, mēģinot tos nobraukt) un, protams, ka skolas vadība neko nespēj ievērot (jo kā nekā trīs tirliņi tikai pastāvīgi tiek piesmieti visu acu priekšā, loģiski ka liecinieku tam nav un neviens netic, ka Filkinss būtu uz kaut ko tamlīdzīgu spējīgs). Anyway, man pazuda iepriekšējā teikuma doma - lai aizstāvētos pret Filkinsu puikas nolīgst sev "miesassargu" Ovena Vilsona personā, kas uzdodas par krutāko armijas veterānu, bet kas patiesībā ir visprastākais ceļmalas bomzis, kas domā no puikiņiem savākt naudu, lai varētu pārvākties dzīvot uz Kanādu.

Taču, protams, viņš sīkajiem pieķeras un tur notiek viss tas, kas parasti notiek šāda stila komēdijās. Problēma šeit galvenokārt ir tajā, ka uz ekrāna notiekošais bieži nav sevišķi asprātīgs un jēdzīgs. Filma nedz kaut cik jēdzīgi pievēršas problēmām, kurām tā ir it kā veltīta, nedz nostrādā kā komēdija. Protams, tas nav sevišķs brīnums, jo arī trīs iepriekšējas šīs režisora filmas (vienai no tām viņš gan bija tikai scenārists) neizcēlās ar sevišķi augstu kvalitāti. Un "Drillbit Taylor" ir viena no tām komēdijām, kuras humors gan nav īsti peņu tematikā, bet vienlaikus nav arī necik aktuāls un trāpīgs. Filma, kas vienlaikus mēģina veikt vairākus uzdevumus, bet faktiski padara tikai vienu - tērē tavu laiku (turklāt tā ir gandrīz divas stundas gara, tā ka laika tērēšana sanāk pietiekami nopietna). Ovens Vilsons gan šeit ir tīri normālā līmenī, bet vērts piezīmēt, ka viņš pārāk bieži spēlē vienu un to pašu personāžu.