Ja grāmata tiek saukta par vārdnīcu, tad tu vari rēķināties, ka vismaz kaut kādā ziņā tai vajadzētu būt līdzīgai vārdnīcai. Un šī grāmata patiešām ir līdzīga vārdnīcai (skaidrojošajai, nevis tulkojošajai). Grāmata it kā ir otrais izdevums oriģinālajai hazāru vārdnīcai, kas izdota Vācijā 17.gadsimta beigās un gadu vēlāk tikusi iznīcināta. Un gan "oriģinālajā", gan "jaunajā" hazāru vārdnīcās ir trīs daļas, kura katra vēsta par hazāru jautājumu skatījumu no kādas lielās reliģijas - islāma, judaisma un kristietības skatu punkta. Pieeja principā ir interesanta un oriģināla un arī romāna tematika ir saistoša - centrālā tēma it kā tajā ir par to, kā notika hazāru reliģijas maiņa (ko katra no iesaistītajām reliģijām uztvērusi savādāk), bet īstenībā tas ir vairāk romāns par sapņiem un sapņu medniekiem, kas katrs pārstāvējuši arī savu reliģiju un kas medījuši viens otru, paralēli vācot informāciju par hazāriem.
Starp citu, atzīšos, ka pirms romāna izlasīšanas man hazāri pat kā vārds bija pilnīgi sveši - nekad pat dzirdējis par tādiem nebiju, bet kā izrādās pirms nieka nedaudz vairāk kā 1000 gadiem hazāriem bija diezgan spēcīga valsts ar plašām teritorijām (tai skaitā - Eiropā), kas gan ar laiku pilnīgi iznīka un hazāri izzuda arī kā tauta. Tātad romāna saturiskais materiāls ir saistošs, Paviča rakstības maniere - oriģināla, un vienlaikus es par romānu sajūsmā neesmu. Vai nu es esmu pārāk konservatīvs (ļoti iespējams), vai arī man vienkārši kaut kā nav piemērots viņš kā rakstnieks. Proti, es jūtu, ka šis darbs ir ļoti spēcīgs, taču tā struktūra mani kaut kā mazliet atbiedē - proti, liela daļa šeit iekļautās informācijas man vismaz šķita garlaicīga. Ja romānu lasīt tā kā to iesaka pats autors - nevis no sākuma līdz beigām, bet tādā virzienā, kāds tev kā lasītājam šķiet pareizāks, iespējams, ka šis iespaids kopumā veidojas labāks - proti, ja tu varbūt lasi lēkājot starp tēmām, sekojot kopējai sižeta līnijai un salīdzinot tās dažādās interpretācijas, bet tādā veidā, kādā tas ir secībā izvietots, mani šis romāns pārmērīgi neieintriģēja. Nebija slikti, bet ne vairāk.