So Red the Rose

Savā ziņā es pats īsti nesaprotu, ko manā ierakstu kolekcijā dara šis "Duran Duran" dalībnieku sānsolis, ja ievēro, ka neviena Duran Duran albuma manā krājumā nemaz nav. Iespējams, ka te pie vainas ir Deivida Gilmora no "Pink Floyd" dalība divās ieraksta dziesmās - "The Promise" un "Missing" (viņa dalība aprobežojas ar absolūti neizteiksmīgiem un vienlaikus tipiskiem Gilmora ģitārsolo), bet bija laiks, kad es kolekcionēju ikkartu pirdienu no jebkura PF dalībnieka.

Šis ieraksts, kas gan kļuva par pamatīgāko grāvēju abpus okeānam (vai vismaz Anglijā noteikti, slinkums pārbaudīt), nav nekas tāds, par ko vajadzētu paust kādu īpašu sajūsmu. Salīdzinoši ar regulārajiem Duran Duran veikumiem (un ar tiem to noteikti var salīdzināt, jo visi trīs Arcadia dalībnieki vienlaikus bija arī Duran Duran mūziķi, tai skaitā arī pats Saimons le Bons). Duran Duran sintīpops salīdzinoši ar Arcadia ir tāds... popsīgāks, kamēr šitais ir nedaudz tumšāks un mazāk atmiņā paliekošs (lai arī ne visur - ir te arī vienkārši tipiskas DD dziesmas, kā piemēram "Election Day"). Tīri kā sintīpopam tam varbūt nav ne vainas, bet šis nu ir viens no tiem popmūzikas žanriem, kas mani nekad nav sevišķi uzrunājis un Duran Duran, izņemot kādas pāris dziesmas (un tās pašas - no deviņdesmitajiem gadiem) man nesimpatizē (ā, no astoņdesmitajiem ir Bonda tēma "A view to kill", tā bija ok). Šajā konkrētajā ierakstā notiek šausmīgi maz un mani tas diezgan izteikti garlaiko, tas varbūt nav tieši slikts, bet 2008.gadā tas izklausās pirmkārt ļoti neaktuāls un otrkārt, paredzēts kādiem pilnīgi savādākiem cilvēkiem nekā es. Ja sintīpops ir "goofy", tad tas man vēl spēj patikt, bet tāds lirisks un atmosfērisks kā šajā ierakstā tas nepavisam nav manā gaumē.
2008-07-31
6.0
comments powered by Disqus