Kazhes pierakstu burtnīca

Sensacionālākais fakts filmas "2 dienas Parīzē" sakarā ir tas, ka to pie mums izrāda uz lielā ekrāna. Patiešām neticās, ka līdzās komerciālam thrasham Coca Colas iestādē izlēmuši dot iespēju arī šai filmai.

Filmas tapšanā centrālā persona neapšaubāmi ir bijusi Džūlī Delpī - viena no ievērojamākajām mūsdienu franču aktrisēm. Šeit viņa ne tikai atveido galvenās lomas personāžu, bet ir arī filmas režisore, scenāriste, montāžas vadītāja, viena no producentēm un vēl arī mūzikas autore. Turklāt, lai aina būtu pilna - viņas vecākus šajā filmā atveido viņas īstie vecāki. Lūk, to es saucu par nopietnu iesaistīšanos filmā.

Filma, kā jau vēsta tās nosaukums, stāsta par divām dienām Parīzē. Mariona (Delpy) un viņas amerikāņu draugs (Adams Goldbergs) nupat atgriezušies no ceļojuma uz Venēciju un tagad pirms doties atpakaļ uz savu dzīves vietu Ņujorkā pavada divas dienas Parīzē. Šīs divas dienas kļūst par nopietnu pārbaudījumu viņu attiecībām, jo Marionai šajā pilsētā ir diezgan daudz bijušo, bet Džeks neizceļas ar sevišķu pacietību un iecietību.

Pēc žanra šī filma (kā jau tas droši vien ir 80% franču filmu) ir dramēdija - proti, tajā netrūkst nedz komisku, nedz dramatisku situāciju. Plus, tā kā tā ir franču filma, tajā netrūkst arī neķītru un izteikti divdomīgu situāciju. Bet vienlaikus francūži ļoti labi spēj nodrošināt to, ka neķītra komēdija pēkšņi nepārvēršas par jēlu komēdiju. Gluži otrādi - šī filma ir vienlaikus neķītra un intelektuāla (trust me!). Kas attiecas uz filmām par attiecībām, man pat grūti iedomāties kaut ko ievērojami labāku. It kā jau šeit nav nedz šausmīgi daudz notikumu, nedz satriecoši spilgti personāži (lai gan nē - personāži ir ļoti labi), bet filma nostrādā vienkārši perfekti un tās humors nebalstās vis nodreijātās klišejās, bet ir oriģināls un svaigs. Plus filma ir ļoti vizuāli iedarbīga - tas gan laikam atkal ir viens no vispārējiem franču kino plusiem, ka tas reti kad mēdz būt neizteiksmīgs. Īsi sakot - rekomendēju.