Patiesībā parasti ir ļoti interesanti "pavērot" (tas šeit nebūtu tas precīzākais vārds), kādu ceļu rakstnieks ir gājis uz savu "magnum opus" (ja viņam, protams, ir šāds Magnum opus) un kā viņš ir kļuvis par tādu rakstnieku, kā viņu pazīst skolas programmās. Orvels, šķiet, 1938.gadā ne tik ļoti atšķīrās no sevis 10 gadus vēlāk, kad radās "1984". Vienīgi dzīvoja viņš vēl nedaudz citā pasaulē - proti, pirmskara un nevis pēckara pasaulē, un līdz ar to arī dzīve bija nedaudz savādāka. Turklāt šis romāns ir tieši vēstījums par to, kā mainās dzīve pēc kara, kas paliek un kas pazūd. Tā galvenais varonis Džordžs Boulings ir ne pārāk simpātisks tukls apdrošināšanas aģents, kuram ir neveiksmīga ģimenes dzīve un sava deva dažādu netikumu. Romāna ietvaros Džordžs atceras savas jaunības (bērnības) dienas laikā vēl pirms Pirmā Pasaules kara un pārdomā gaidāmo Otro Pasaules karu. Jā - 1938.gadā Orvels rakstīja par nākamo pasaules karu kā par stipri neizbēgamu faktu un datēja tā sākumu uz 1941.gadu (ja raugās no padomju viedokļa, tad viņš precīzi uzminēja nevis 2. Pasaules kara sākumu, bet gan "Lielā Tēvijas kara" sākšanos). Romānā ir diezgan spēcīga nostalģiskā nots pēc laikiem, kas aizgājuši un nekad vairs neatgriezīsies. Interesanti, ka viņš raksta arī par paša Boulinga dalību pasaules karā, bet tā tiek tikai minimāli ieskicēta - proti, tam tiek veltītas gandrīz vai tikai nedaudzas rindiņas, daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts tādām lietām kā makšķerēšana, Anglijas lauku izzušana un viņa attiecības ar sievu. Romāns savā būtībā ir ļoti skumjš, kā jau tas ir Orvelam laikam gan raksturīgs, un fatālisks, taču savā ziņā arī skaists.