Kazhes pierakstu burtnīca

"Petigrjū jaunkundze dzīvo vienu dienu" ir viena no tām filmām, kuras ir paredzamas no pirmā soļa, par to šaubu nav. Pietiek parādīties tajā kādam personāžam, lai kļūtu uzreiz skaidrs, ar kuru citu šīs filmas personāžu tas būs palicis kopā filmas beigās. Šie paši personāži visi ir iepriekš redzēti un iepriekš iepazīti. Un vienlaikus tā ir gan jauka romantiska komēdija, lai pārāk par to kurnēt nenāktos. Lai arī tā ir diezgan naiva un muļķīga.

Filmas galvenā varone Gvinivīra Petigrjū (Frānsesa Makdormanda - māte no "Almost Famous" un Mārdža no "Fargo") ir pusmūža sieviete Londonā neilgi pirms Otrā Pasaules kara sākuma, kura kārtējo reizi atlaista no auklītes pienākumu pildīšanas un kura nekādi nespēj atrast jaunu darbu, līdz ar to ir spiesta pārtikt no ubagiem domātās zupas. Taču gluži nejauši sanāk, ka viņa nonāk social secretary statusā pie jaunas un ļoti seksīgas dziedātājas (Emija Smārta), kurai vienlaikus ir sakars ar trim vīriešiem un kurai ir zināmas problēmas, menedžēt savu dzīvi. Un izrādās, ka Petigrjū jaunkundzei ir vislabākās spējas ar šīs diezgan ekstravagantās Delīcijas Lafosas problēmām tikt galā. Tātad, kā jau minēju, Delīcijai ir trīs vīrieši - bagātais un valdonīgais naktskluba īpašnieks Niks Kolderelli, bagāta tētuka dēliņš Fils, kurš vada iestudējumu Brodvejā un caur kura gultu pie galvenās lomas tajā Delīcija vēlas tikt, un Maikls - pianists Nika naktsklubā, kurš Delīciju mīl un kuram nav gandrīz ne šiliņa pie dvēseles. Nez, kuru no vīriešiem romantiskā komēdijā sieviete varētu filmas beigās izvēlēties?

Tātad - kā jau minēju, filma ir ļoti, ļoti, ļoti paredzama. Taču tai ir arī savi plusi - pirmkārt, ļoti manai gaumei atbilstoša "period" mūzika - svinga veidā. Otrkārt, vizuāli filma arī ir konfekte (un šāda - trīsdesmito gadu konfekte mani saista nesalīdzināmi vairāk nekā teiksim "27 dresses" stila konfekte). Dziļa šī filma nav, lai arī tā atkārtoti pievēršas kara tematikai un tam kā cilvēki no iepriekšējā kara neko nav mācījušies un kā visi atkārto tās pašas vecās kļūdas, bet manā izpratnē tas šeit nenostrādā - lai labi pasniegtu nopietnas tēmas, manuprāt, filmas veidotājiem bišķi pietrūka pulvera, proti, ir grūti filmai būt naivai romantiskai komēdijai un vienlaikus - dziļai lentei par kara un miera tēmu. Bet tas nenozīmē, ka man šī filma nebūtu patikusi - tā ir gluži labi baudāma.