Kazhes pierakstu burtnīca

Vai tu zini, kāds ir galvenais iemesls, kāpēc nevajag pīties ar Zohanu? Atbilde ir gaužām vienkārša - tāpēc ka Zohans ir stulbs un kaitinošs. Vēl pirms šīs filmas skatīšanās biju rēķinājies, ka nekā spoža tur nebūs, taču Lienčai bija paticis treileris, tad nu tomēr ņēmām un iedevām Adamam Sandleram kārtējo iespēju parādīt sevi no puslīdz labas puses. Protams, es zinu, ka no īpaši labas puses viņš sevi parādīt nevar, bet varbūt vismaz no ne tik sliktas puses kā lielākoties.

Tātad - Zohans ir Izraēlas armijas supervaronis, kurš ir nogalinājis tādu tonnu teroristu, ka vienkārši prieks. Taču viņa sirds nav vis pie palestīniešu slepkavošanas, bet gan strādāšanā friziersalonā - jo šāds ir viņa mūža sapnis. Taču viņa vecākiem tas nešķiet pieņemami, it īpaši zinot, ka tas automātiski nozīmē, ka Zohans ir feigele, jeb tautas valodā sakot - pediņš (gejs, homoseksuālis, mīkstais, dirsā drāzējs, vīriešu mīlētājs - atkarībā no tā, kāds apzīmējums tavā kulturālajā audzināšanā šķiet piemērotāks). Bet Zohans tik viegli nepadodas, tālab viņš nofeiko savu nāvi un slepus kastē kopā ar diviem suņiem dodas uz Ameriku, lai tur kļūtu par frizieri. Der arī pieminēt, ka viņš Štatos pieņem apvienotu šo suņu vārdu un nosaucas par Scrappy Coco, un atrod darbu palestīniešu frizētavā, kur viņš ne tikai griež matus, bet arī seksuāli apkalpo visas gados vecākās apmeklētājas (ja nemaldos, šādu parādību sauc par džerontofīliju).

Pamata jautājums - cik asprātīga ir šī filma? Atbilde - ne visai. Ir daži joki, kas nostrādā - man ļoti patika, kā Zohana māte viņu atrunāja no došanās uz Ameriku, iesakot "play it safe and stay with the army", un vēl šis tas, bet lielākā daļa nepārtraukti atkārtojamo joku ir senīli, truli un debili, tieši tādi, kādi man īpaši nepatīk, un tur neko nevaru padarīt. Patiesībā filma izrādījās tik draņķīga, ka mēs to pat nenoskatījāmies līdz galam - pārāk traģiska laika nosišana sanāktu (ja kas - Ziņģis bija mūs par to vairākkārt brīdinājis). Labi, ka to neskatījāmies plašākā kompānijā, jo šī filma neatbilda pat ne viszemākajiem mākslinieciskajiem vai jebkāda cita veida standartiem.

Protams, ir viens faktors, ko biju kaut kā palaidis garām - Denisa Dugana iepriekšējā režisētā filma saucās "Es jūs pasludinu par Čaku un Lariju" un tā bija pagājušā gada sūdīgākā kinolente.