Kazhes pierakstu burtnīca

Patiesībā es sevi neuzskatu par postmoderni alternatīvās mākslas cienītāju un no tiem cilvēkiem, kas tusē pa Andrejsalas alternatīvajiem pasākumiem, es nepavisam neesmu. Taču "Rīgas mākslas telpa" vismaz ar pirmo tur redzēto izstādi - paraspoguļiem - mani bija ieintriģējusi. "Nelāgs joks" arī ieinteresēja ar savu aprakstu, taču praksē sevišķi saistoša šī izstāde neizrādījās. Faktiski šajā izstādē patiešām tika rādīti dažādu mākslinieku un "mākslinieku" muļķīgi joki, kuri reizēm bija vienkārši nejauki (proti - tādi, kas man patīk), bet reizēm - stulbi. Dažādos žanros, dažādās tehnikās un kopumā pat nemaz ne garlaicīgi. Labs bija kāds velsietis, kas bija safilmējis pāris stundas ar dažādiem nelāgiem jokiem, tos bija tiešām interesanti skatīties. Bet viss šī pasākuma iekārtojums man vispamatīgāk atsita atmiņā Turīnas Kino muzeja iekārtojumu tikai tādā pusbomžu variantā. No video filmām, ko šeit izrādīja, kā jau minēju, daļa man patika - lieliskas bija plastilīna pornenes, minūti garais kaprača Baywatch bija spēcīgs, bet karostā filmētā bērnu futbola spēle bija bezjēdzīga, sieviete, kas ekrānā runāja par to, kā viņa izliekas par mākslinieci, nebija smieklīga un latvietis - porno video reklamētājs izstāžu prezentācijās nebija baudām ilgāk par vienu-divām minūtēm, jo pārāk atsita lētu un stulbu "Slēptās kameras" raidījumu. Vispār būtu interesanti pārmaiņas pēc aiziet uz kādu klasiskāku izstādi, bet redzēs kā nu sanāks.