Notāri...
Eh, kā man patīk notāri. Un visādi citādi valsts pārstāvji. Viņi lielākoties ir tik kompetenti, tik labi saprot lietas būtību un nemaz viņiem nav noslieces pašu primitīvāko uzdevumu sajāt līdz pēdējam.
Pagaidām esmu zemes lietu kārtošanas nolūkā bijis pie, ja nemaldos, pieciem notāriem. Atstāstīšu hronoloģiski, kas man nepatika pie katra (neminot viņu vārdus, jo es patiesībā tos nemaz neatceros).
1. notārs
Man vajadzēja no mātes pilnvaru rīkoties ar zemes gabaliem divos pagastos. Notāre vispirms manu māti brīdināja, ka tā pilnvara ir saistīta ar baigāko risku un ka es varu māti aptīrīt (ok, lai nu būtu), bet pēc tam pati iekļāva pilnvarā frāzi pie sadaļas "rīkošanās" (ne pārdošana vismaz) - "un citu manu nekustamo īpašumu", kas nozīmē, ka man pilnvara atļauj mājā Rīgā izmitināt, teiksim, četrdesmit čigānus.
2.notārs
Šoreiz gāju taisīt pilnvaru Lienei pārstāvēt mani bankā un pastā (ja nemaldos) - mana Ženēvas komandējuma periodam. Notāre drošības labad pierakstīja vēl vairākas vietas, kur Liene mani drīkstētu mani pārstāvēt, tādas, par kurām es nebūtu iedomājies un ko es noteikti nebūtu prasījis.
3.notārs
Pirmā īpašuma (Bērzaunes pagastā) reģistrēšanai Zemesgrāmatā, protams, vajadzēja nostiprinājuma lūgumu. Aizgāju pie notāres, viņa kā pievienojamos dokumentus pielika vismaz vienu papīru, kas galīgi nebija pa tēmu, bet nepievērsa uzmanību, ka mums nebija Zemes dienesta galīgā lēmuma par īpašuma tiesību atjaunošanu. Rezultātā to, ka mums šādu lēmumu vajag, uzzinājām tikai Zemesgrāmatā, kur mūs pasūtīja trīs mājas tālāk, brīnoties, kā gan "Rīgas notāri" var būt tik stulbi.
4.notārs
Šo otrdien aizgāju tādu pašu nostiprinājuma lūgumu taisīt otrajam zemes gabalam. Notāra palīdze apskatījās manus papīrus un paziņoja, ka vajadzēs no Zemes dienesta kadastra izziņu, jo mums papīros neesot norādīta īpašuma vērtība (kura gan, kā vēlāk konstatēju, nekur nostiprinājuma lūgumā neparadās) un vispār mums papīros neesot rakstīts īpašuma kopējais kadastra numurs (jo tas sastāv no diviem gabaliem, kam katram savs numurs). Vēlāk apskatījos darbā - nē, kopējais numurs ir tikai notāra palīdze to nebija ievērojusi, tāpēc izlēmu bez jebkādas izziņas dabūšanas (jo to, loģiski, var dabūt tikai Madonā) aiziet pie cita notāra.
5.notārs
Šoreiz notāra palīdze nekādus papildu dokumentus neprasīja, visu paņēma un teica - rīt atnāciet. Atnācu. Izrādījās, ka viņai nekas vēl nav sagatavots (to esmu jau iepriekš ievērojis, ka notārs papīrus nemēdz sagatavot pirms tavas ierašanās), bet tas daudz laika neprasīja, nezinu, protams, vai arī pareizi, bet tas jau cits jautājums. Tiesa, bija sava ekstra - uz dokumenta, protams, vajag pašas notāres parakstu, bet notāre birojā nebija, kā rezultātā varēju vēl pagaidīt 10 minūtes, kamēr atnāks notāre.
Kopumā no saviem pieciem iepazītajiem notāriem (notārēm) varu secināt sekojošo:
1) lai strādātu par notāra palīgu, nav nepieciešama satriecoša kompetence;
2) lai strādātu par notāru, ir jāmāk parakstīties.
P.S. Neuztvert to negatīvā veidā un kā mēģinājumu kritizēt visus notārus kā sugu. Es neesmu rasists.