Nothing Like the Sun
Ja nemaldos, "Nothing Like the Sun" tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Stinga veikumiem kopš viņš pārstāja būt "Police" dalībnieks. Un, protams, civilizētajā pasaulē droši vien ikviens kaut dažas reizes ir dzirdējis "Englishman in New York", kas man vismaz pilnīgi noteikti ir viena no tuvākajām Stinga dziesmām un par kuru es brīnos, ka tās panākumi čārtos nebija sevišķi satriecoši. Pārējie divi ieraksta singli - "Be Still my beating heart" un "We`ll be together" nav gluži tik spektakulāri, bet arī pietiekami labi.
Kas ir šī ieraksta būtiskākais trūkums manās acīs, ir tas pats, kas mani vienmēr moka Stinga kontekstā - man viņš nešķiet interesants. Jā, viņa mūzikā pat ir jaušamas ļoti jaukas džeziskas noskaņas, jā, viņš ir lielisks dziedātājs, un viņa poētiskā puse ir ļoti jauka, bet izklaides faktors viņa mūzikā ir minimāls, vienveidība ļoti bieži ir nomācoša un man ir tāda sajūta, ka viņš divdesmit gadus rada vienu un to pašu albumu atkal un atkal (turklāt - to nemaina pat viņa mēģinājumi iesaistīt dažādus ļaudis ierakstu tapšanā, spēlēšanās ar pasaules mūzikas elementiem un tā tālāk). Šajā konkrētajā ierakstā viņam piespēlē Marks Nopflers no Dire Straits un Ēriks Kleptons, bet ne viena, ne otra klātbūtne nav sevišķi jūtama un tas neizbēgami ir ļoti tipisks Stings, kas skan visu laiku. Nē, viņam nav ne vainas un katra dziesma par sevi droši vien ir skaista (viena no skaistākajām to vidū ir Knopflera devums - "They Dance Alone"). Starp citu, Stings ir tik ļoti vienveidīgs, ka arī Džimija Hendriksa "Little Wing" viņa izpildījumā nekādi neatšķiras no paša Stinga dziesmām, un tas man viņā nepatīk - cik profesionāls viņš lai arī nebūtu, bet viņam diezgan katastrofāli pietrūkst dzīvīguma un klausīties Stingu ilgstoši man vismaz šķiet nereāli garlaicīgi.
Kas ir šī ieraksta būtiskākais trūkums manās acīs, ir tas pats, kas mani vienmēr moka Stinga kontekstā - man viņš nešķiet interesants. Jā, viņa mūzikā pat ir jaušamas ļoti jaukas džeziskas noskaņas, jā, viņš ir lielisks dziedātājs, un viņa poētiskā puse ir ļoti jauka, bet izklaides faktors viņa mūzikā ir minimāls, vienveidība ļoti bieži ir nomācoša un man ir tāda sajūta, ka viņš divdesmit gadus rada vienu un to pašu albumu atkal un atkal (turklāt - to nemaina pat viņa mēģinājumi iesaistīt dažādus ļaudis ierakstu tapšanā, spēlēšanās ar pasaules mūzikas elementiem un tā tālāk). Šajā konkrētajā ierakstā viņam piespēlē Marks Nopflers no Dire Straits un Ēriks Kleptons, bet ne viena, ne otra klātbūtne nav sevišķi jūtama un tas neizbēgami ir ļoti tipisks Stings, kas skan visu laiku. Nē, viņam nav ne vainas un katra dziesma par sevi droši vien ir skaista (viena no skaistākajām to vidū ir Knopflera devums - "They Dance Alone"). Starp citu, Stings ir tik ļoti vienveidīgs, ka arī Džimija Hendriksa "Little Wing" viņa izpildījumā nekādi neatšķiras no paša Stinga dziesmām, un tas man viņā nepatīk - cik profesionāls viņš lai arī nebūtu, bet viņam diezgan katastrofāli pietrūkst dzīvīguma un klausīties Stingu ilgstoši man vismaz šķiet nereāli garlaicīgi.
2008-09-04
comments powered by Disqus