The Island of Doctor Moreau
Lasot "Doktora Moro salu" (dīvaini, ka nebija sanācis to izlasīt iepriekš), guvu kārtējo apliecinājumu, ka Mihails Bulgakovs sižetus patiešām zaga no Velsa. Un vienlaikus tam nāca līdzi apliecinājums, ka Bulgakovs tāpat bija par vairākām kārtām lielāks rakstnieks kā Velss. Proti, tēmu, ko viens pasniedz kā triviālu piedzīvojumu stāstu, otrs pārvērš par kaut ko daudz lielāku, daudz dziļāku, daudz paliekošāku. Velsa "Pasauļu karš" nav nekāds pasauļu karš - tas ir piedzīvojumu romāns, ko var izdot mīkstajos vākos, bet "Liktenīgās olas" sevī iemieso daudz vairāk. Tāpat ir ar "Doktora Moro Salu" un "Suņa sirdi".
Pamatdoma te ir viena - ir kāds profesors, kas veic dzīvnieku pārvēršanu par cilvēkiem. Velss šo profesoru nosauc par Moro, izvieto uz salas un aizsūta pie viņa Edvardu Prendiku, kas kļūst par stāstījuma galveno varoni un kam nākas cīnīties gan ar Moro, gan ar viņa radījumiem. Taču pats profesors Moro Velsa izpildījumā ir tradicionālais trakais zinātnieks, kas dara kaut ko pilnīgi bezjēdzīgu bez kāda loģiska iemesla un kura rīcībā ir izteiktas motivācijas problēmas. Kas gan ir Moro salīdzinājuma ar profesoru Preobraženski? Āksts, ne vairāk. Un kas gan ir Velsa piedzīvojumu romāna vide salīdzinoši ar pēcrevolūcijas Krieviju?
Iespējams, ka ar šo romānu Velss mēģināja uzdot kādus svarīgākus jautājumus iz kategorijas - kas ir cilvēks un kas nav cilvēks, taču praksē šis ir diezgan tipisks vieglās literatūras paraugs, labi piemērots lasīšanai tīņu gados, bet ne vairāk. Zinu, ka pēc tā uzņemtas vairākas filmas (cik saprotu - ne pārāk labas) un patiesībā jau šādas tādas "klasiskas" idejas šajā romānā ir. Bet uzrakstīts tas nepavisam nav sevišķi izcilā veidā, un salīdzinoši ar 20.gadsimta lielākajiem zinātniskajiem fantastiem Velss, manuprāt, īpaši labi neizskatās, vismaz ne diži labāk kā Žils Verns, proti - viņš nav tāda veida rakstnieks, kura darbus tu vari pa īstam baudīt, viņš tevi tikai spēj barot ar savu sižetu, bet kodola, kaut kādas dziļākas būtības, īstas sirds viņa darbos diezgan izteikti iztrūkst, un ne tikai "Doktora Moro salai" raksturīgs šāds trūkums.
Pamatdoma te ir viena - ir kāds profesors, kas veic dzīvnieku pārvēršanu par cilvēkiem. Velss šo profesoru nosauc par Moro, izvieto uz salas un aizsūta pie viņa Edvardu Prendiku, kas kļūst par stāstījuma galveno varoni un kam nākas cīnīties gan ar Moro, gan ar viņa radījumiem. Taču pats profesors Moro Velsa izpildījumā ir tradicionālais trakais zinātnieks, kas dara kaut ko pilnīgi bezjēdzīgu bez kāda loģiska iemesla un kura rīcībā ir izteiktas motivācijas problēmas. Kas gan ir Moro salīdzinājuma ar profesoru Preobraženski? Āksts, ne vairāk. Un kas gan ir Velsa piedzīvojumu romāna vide salīdzinoši ar pēcrevolūcijas Krieviju?
Iespējams, ka ar šo romānu Velss mēģināja uzdot kādus svarīgākus jautājumus iz kategorijas - kas ir cilvēks un kas nav cilvēks, taču praksē šis ir diezgan tipisks vieglās literatūras paraugs, labi piemērots lasīšanai tīņu gados, bet ne vairāk. Zinu, ka pēc tā uzņemtas vairākas filmas (cik saprotu - ne pārāk labas) un patiesībā jau šādas tādas "klasiskas" idejas šajā romānā ir. Bet uzrakstīts tas nepavisam nav sevišķi izcilā veidā, un salīdzinoši ar 20.gadsimta lielākajiem zinātniskajiem fantastiem Velss, manuprāt, īpaši labi neizskatās, vismaz ne diži labāk kā Žils Verns, proti - viņš nav tāda veida rakstnieks, kura darbus tu vari pa īstam baudīt, viņš tevi tikai spēj barot ar savu sižetu, bet kodola, kaut kādas dziļākas būtības, īstas sirds viņa darbos diezgan izteikti iztrūkst, un ne tikai "Doktora Moro salai" raksturīgs šāds trūkums.
2008-09-05
comments powered by Disqus