News from Nowhere
"Ziņas no nekurienes" ir viens no ievērojamākajiem deviņpadsmitā gadsimta utopiskajiem romāniem par nākotnes sabiedrību, šajā gadījumā - par tādu kā anarho-sindikālistu komūnu pasauli (kurā lieliski varētu dzīvot Deniss no "Monty Python and the Holy Grail" - atcerējos, ka šausmīgi sen neesmu nevienā rakstā pieminējis Džonu Klīzu). Patiesībā interesanti - deviņpadsmitajā gadsimtā pamatā tika vēl rakstīts utopijas, bet divdesmitajā - gandrīz tikai distopijas. Tādā lūk veidā virzās pasaules progress.
Viljams Moriss savu utopiju izvieto divdesmit pirmā gadsimta Anglijā, kurā pēc vienkārša nakts miega negaidīti nokļuvis viņa galvenais varonis. Šajā nākotnē pasaulē valda komunisms, taču ne tāds komunisms, kādu vēlāk radīja Ļeņins (un it īpaši Staļins), Mao un citi šīs ideoloģijas praktiskie ieviesēji. Morisa komunisms faktiski ir drīzāk anarhiski organizēts, bez jebkādām partijām, jebkādas politikas, jebkādas ideoloģijas, vienkārši cilvēki, kas strādā sava priekā pēc, dzīvo harmonijā ar dabu un kļūst ar laiku arvien skaistāki un gudrāki. Viss šajā viņa utopijā ir tik skaists, ka savā ziņā pat šķebinoši metas - proti, šādā pasaulē varētu būt dzīvot diezgan garlaicīgi, jo šajā sabiedrībā nav nekādu izaicinājumu, nekādu problēmu, viss ir tik perfekts, ka vai vemt gribas. Pasaule, kurā nav noziedzības (jo nav privātīpašuma), kurā nav politiķu (jo nav valstu), nav nabadzības, visiem visa ir pietiekoši un ikviens strādā tikai savam priekam (un strādā - mēreni daudz un tieši tik daudz, cik pats vēlas), tā, protams, ir ļoti jauka un ideāla pasaule, bet vai tādā varētu ilgstoši dzīvot? Īstenībā - varētu. Cita lieta, ka par tādu lasīt ir garlaicīgi, jo tu no grāmatas gaidi kaut kādu spriedzi, kaut kādus sarežģījumus, bet šeit nav pat socreālisma centrālā elementa - labā cīņas ar vēl labāko, jo šeit nav nekādas cīņas un līdz ar to šeit nav nekā. Tādējādi jāatzīst, ka "Ziņas no nekurienes" ir ļoti garlaicīga grāmata, kuru lasīt pilnā garumā noteikti nav vērts. Varbūt var izlasīt, kā Moriss iztēlojās ideālo pasauli, taču tam pilnīgi pietiktu ar kādu pirmo trešdaļu šī garā apcerējuma, kuram gan it kā ir kaut kas līdzīgs sižetam, bet praktiski tas nav nekāds sižets un tā kā visi personāži ir izteikti pozitīvi, tad viņus pat atšķirt vienu no otra ir pagrūti (ok, tur ir viens vecis, kuram ir nostalģija pēc vecajiem laikiem, bet viņš ir tik karikatūriski idiotisks, ka viņu var vispār neņemt par pilnu).
Viljams Moriss savu utopiju izvieto divdesmit pirmā gadsimta Anglijā, kurā pēc vienkārša nakts miega negaidīti nokļuvis viņa galvenais varonis. Šajā nākotnē pasaulē valda komunisms, taču ne tāds komunisms, kādu vēlāk radīja Ļeņins (un it īpaši Staļins), Mao un citi šīs ideoloģijas praktiskie ieviesēji. Morisa komunisms faktiski ir drīzāk anarhiski organizēts, bez jebkādām partijām, jebkādas politikas, jebkādas ideoloģijas, vienkārši cilvēki, kas strādā sava priekā pēc, dzīvo harmonijā ar dabu un kļūst ar laiku arvien skaistāki un gudrāki. Viss šajā viņa utopijā ir tik skaists, ka savā ziņā pat šķebinoši metas - proti, šādā pasaulē varētu būt dzīvot diezgan garlaicīgi, jo šajā sabiedrībā nav nekādu izaicinājumu, nekādu problēmu, viss ir tik perfekts, ka vai vemt gribas. Pasaule, kurā nav noziedzības (jo nav privātīpašuma), kurā nav politiķu (jo nav valstu), nav nabadzības, visiem visa ir pietiekoši un ikviens strādā tikai savam priekam (un strādā - mēreni daudz un tieši tik daudz, cik pats vēlas), tā, protams, ir ļoti jauka un ideāla pasaule, bet vai tādā varētu ilgstoši dzīvot? Īstenībā - varētu. Cita lieta, ka par tādu lasīt ir garlaicīgi, jo tu no grāmatas gaidi kaut kādu spriedzi, kaut kādus sarežģījumus, bet šeit nav pat socreālisma centrālā elementa - labā cīņas ar vēl labāko, jo šeit nav nekādas cīņas un līdz ar to šeit nav nekā. Tādējādi jāatzīst, ka "Ziņas no nekurienes" ir ļoti garlaicīga grāmata, kuru lasīt pilnā garumā noteikti nav vērts. Varbūt var izlasīt, kā Moriss iztēlojās ideālo pasauli, taču tam pilnīgi pietiktu ar kādu pirmo trešdaļu šī garā apcerējuma, kuram gan it kā ir kaut kas līdzīgs sižetam, bet praktiski tas nav nekāds sižets un tā kā visi personāži ir izteikti pozitīvi, tad viņus pat atšķirt vienu no otra ir pagrūti (ok, tur ir viens vecis, kuram ir nostalģija pēc vecajiem laikiem, bet viņš ir tik karikatūriski idiotisks, ka viņu var vispār neņemt par pilnu).
2008-09-19
comments powered by Disqus