Kazhes pierakstu burtnīca

"The Chumscrubber" bija sākotnējais filmas variants, ko biju gribējis piedāvāt skatīties viesiem mūsmājās pagājušo svētdien. Tā kā treileris nepārliecināja, ka šī filma varētu būt sevišķi saistoša, atkārtoti noskatījāmies lielisko Vesa Andersona "Rushmore", bet šai filmai pievērsāmies divatā nākamajā dienā.

Vai būtu bijis vērts šo filmu skatīties plašākā kompānijā? Jā un nē. No vienas puses, es saprotu, ko "The Chumscrubber" veidotāji cenšas man pateikt. No otras puses, nekā sevišķi svaiga viņu mesidžā nav un arī pati par sevi šī filma nav diezin ko izcila. Tās recepte ir vairāk nekā skaidra - sajaukt vienkopus "American Beauty" un "Donnie Darko" un radīt neatkarīgā kino šedevru par suburbijas idilles šķietamību mūsdienu Amerikā. Teorētiski vēl trešā filma, ko varētu pievienot šeit kā "avotu", varētu būt Gusa van Santa "Elephant", kuru es gan neesmu redzējis, līdz ar to es patiesībā šo līdzību redzu caur "Elephant" pēdās gājušo igauņu "Klass". Vēl ar zināmu piepūli varu pievilkt klāt arī "Disturbia" (kura gan iznāca vēlāk par šo filmu). Ja tu esi redzējis visas augstāk minētās filmas, tu, iespējams, esi jau sapratis, par ko vēsta "Chumscrubber".

Filmas galvenais varonis Dīns ir savas klases izstumtais džeks, kam nav draugu, izņemot Troju, kurš filmas pašā sākumā izdara pašnāvību pakaroties. Bet nebaidies - vēl pāris reizes tu viņu filmas gaitā redzējis, jo viņš šeit brīžiem pilda tādas kā Frenka no "Donija Dārko" funkcijas. Trojs pirms pakāršanās bija skolas narkotiku dīleris un tagad divi viņa bijušie darījumu partneri vēlas, lai Dīns no Troja mājas savāktu tā atlikušos narkotiku krājumus. Tā kā Dīns ne īpaši grib sadarboties, šie divi čaļi (un ar viņiem kopā meitene vārdā Kristala, kurai jau izveidojies tāds kā kontakts arī ar Dīnu) nolaupa viņa mazo brāli Čārliju. Vēlāk gan izrādās, ka viņi nolaupījuši nepareizo Čārliju, jo Dīna brāli tik viegli nolaupīt nevar, tā kā viņš ir pilnīgi apsēsts geimeris (un viņu atveido viens no Makalaja Kalkina jaunākaiem brāļiem - tas tā, informācijai). Taču sliktos puišus (no kuriem gan patiesībā tikai viens ir pa īstam slikts, otrs vienkārši ir viņa šestaks) īpaši neuztrauc, ka puika nav īstais - arī tāda nolaupīšana viņiem šķiet gana laba.

Uz ko filmā tiek likts īpašs uzsvars, ir nevis pusaudžu, bet gan viņu vecākus problēmas. Proti, visi pieaugušie šajā filmā ir stipri vien disfunkcionāli, viņu veidotās ģimenes - pussabrukušas, bet viņu interese par pašu bērniem - neeksistējoša. Es nevaru apgalvot, ka ASV suburbijā tieši šādi apstākļi nevalda - nav man bijusi iespēja pārliecināties par pretējo, bet diezgan drošs esmu par to, ka šī filma neko TĀDU man nepateica un par to, ka tai diezgan izteikti iztrūka spriedzes un/vai dinamikas. Ja es pacenšos, es varu saprast, kāpēc cilvēkiem šī filma varētu patikt, bet sevišķas simpātijas pret to man pašam neizveidojās. Kopumā tā lielā mērā ir tikai kokteilis no labākām filmām un īpaši tās skatīšanas nerekomendēju.