Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull
Nezinu, kā ar to ir cilvēkiem, kas jauno "Indiju" gaidīja 19 gadus, bet es pēc tā noskatīšanās vīlies neesmu. Es varbūt nebūšu tik pārgalvīgs, lai apgalvotu, ka šī būtu labākā "Indiana Jones" filma no četrām vai ka tā kaut vai nebūtu sliktāka par pirmo trijnieku, bet būtu jābūt patiesi naivam, lai no tās gaidītu kaut ko diži vairāk nekā no tās varēja sagaidīt. Stīvens Spīlbergs pēdējos gados nav tas, kas agrāk, Harisons Fords jaunāks nekļūst un vispār vecu tēmu un tēlu atdzīvināšana reti dod satriecošus efektus. Līdz ar to jaunā "Indija" trūkumus varēja paredzēt jau iepriekš un līdz ar to nevajag arī sevišķi par tiem šausmināties. Jā, šī filma liek pamatīgu uzsvaru uz CGI efektiem. Jā, tajā ir vēl vairāk klišeju kā pirmajās trīs daļās. Jā, liela daļa ainu tajā ir ar nostalģisku piesitienu un atgādinājumiem skatītājiem, kas mīl vecās filmas. Šajā ziņā "Kristāla galvaskauss" cieš no tā paša trūkuma, kas raksturīgs pilnmetrāžas filmām, kas turpina populārus seriālus. Un vienlaikus kā "trula" action filma šī lente nostrādā gluži veiksmīgi.
Tā kā Fords tomēr šajos gados jaunāks nav kļuvis, tad jaunajā filmā izmantot par ļaundariem nacistus vairs nav iespējams un līdz ar to slikto puišu lomu uzņēmušies citi fašisti - proti, komunisti. Mani gan nedaudz pārsteidz, kā tas nākas, ka makārtijisma pārņemtajā Amerikā, kur pat Indianu Džonsu uzskata par potenciālu komunistu, tik mierīgi pa pilsētas ielām var braukāt tipiski slāviska paskata KGB aģenti (šķiet, ka komunistiem nebija ienācis prātā, ka labāk Amerikā ir algot amerikāņus strādāt savā labā, nevis visur šmugulēt iekšā krievus). Tāpat aina ar patveršanos ledusskapī no atombumbas sprādziena šķita nedaudz pārspīlēta pat pēc Indy visai zemajiem reālisma standartiem, bet no otras puses - ko citu gan no šīs filmas varētu gaidīt? Šajā filmā, lai būtu jautrāk, liela loma (proti - centrāla) ir ārpuszemes civilizācijām, un lai arī neko jaunu šajā ziņā "Indy" neievieš, neko vecu tas arī neaizmirst.
Filmas darbība piecdesmitajos gados paver jaunas iespējas un vienlaikus paver jaunas klišejas. Agrīnā rokenrola laikmets no vienas puses ir ļoti interesants, no otras puses - daudzkur apspēlēts labāk kā šajā filmā. Kas jāatzīmē - Indiana Džonss piecdesmitajos gados jūtas daudz labāk nekā "Cietais rieksts" mūsdienās, proti vecais doktors Džonss ļoti labi pielāgojas jaunajiem apstākļiem un uz tām notīm, kas izmantotas jaunajā "Die Hard", šī filma nespiež. Vai tas ir labi vai slikti, tas atkal ir cits jautājums. Droši vien vēlreiz es šo filmu vismaz tuvāko gadu laikā skatīties negribēšu, nav jau tā nekāds pārākais šedevrs, bet pasaulē, kur dominējošās piedzīvojumu filmu "sērijas" ir tik zemas kvalitātes kā "National Treasure", "Tomb Raider" un "Mummy", Indiana Džonss ar savu cepuri un pātagu joprojām kotējas diezgan labi.
Tā kā Fords tomēr šajos gados jaunāks nav kļuvis, tad jaunajā filmā izmantot par ļaundariem nacistus vairs nav iespējams un līdz ar to slikto puišu lomu uzņēmušies citi fašisti - proti, komunisti. Mani gan nedaudz pārsteidz, kā tas nākas, ka makārtijisma pārņemtajā Amerikā, kur pat Indianu Džonsu uzskata par potenciālu komunistu, tik mierīgi pa pilsētas ielām var braukāt tipiski slāviska paskata KGB aģenti (šķiet, ka komunistiem nebija ienācis prātā, ka labāk Amerikā ir algot amerikāņus strādāt savā labā, nevis visur šmugulēt iekšā krievus). Tāpat aina ar patveršanos ledusskapī no atombumbas sprādziena šķita nedaudz pārspīlēta pat pēc Indy visai zemajiem reālisma standartiem, bet no otras puses - ko citu gan no šīs filmas varētu gaidīt? Šajā filmā, lai būtu jautrāk, liela loma (proti - centrāla) ir ārpuszemes civilizācijām, un lai arī neko jaunu šajā ziņā "Indy" neievieš, neko vecu tas arī neaizmirst.
Filmas darbība piecdesmitajos gados paver jaunas iespējas un vienlaikus paver jaunas klišejas. Agrīnā rokenrola laikmets no vienas puses ir ļoti interesants, no otras puses - daudzkur apspēlēts labāk kā šajā filmā. Kas jāatzīmē - Indiana Džonss piecdesmitajos gados jūtas daudz labāk nekā "Cietais rieksts" mūsdienās, proti vecais doktors Džonss ļoti labi pielāgojas jaunajiem apstākļiem un uz tām notīm, kas izmantotas jaunajā "Die Hard", šī filma nespiež. Vai tas ir labi vai slikti, tas atkal ir cits jautājums. Droši vien vēlreiz es šo filmu vismaz tuvāko gadu laikā skatīties negribēšu, nav jau tā nekāds pārākais šedevrs, bet pasaulē, kur dominējošās piedzīvojumu filmu "sērijas" ir tik zemas kvalitātes kā "National Treasure", "Tomb Raider" un "Mummy", Indiana Džonss ar savu cepuri un pātagu joprojām kotējas diezgan labi.
2008-10-07
comments powered by Disqus