To the Lighthouse

Es esmu vienkāršs proletārietis. Dod man zivi, smirdīgu lētu kino un vecu alu! Tas ir viss, kas man nepieciešams apmierinājumam! Jā, un, protams, maukas! Tik prastas un trulas, cik vien iespējams! Nospļauties man uz to Vulfa kundzi un viņas eksistenciālajām pārdomām! Es esmu primitīvs.

Nezinu, vai es patiešām esmu primitīvs, bet Virdžīnijas Vulfas daiļrade mani garlaiko. "Orlando" es izlasīju ar pamatīgu piespiešanos, un vēl vairāk man nācās piespiesties, lai izlasītu "Uz bāku". Vismaz dažas reizes es iepriekš jau biju mēģinājis šo grāmatu izlasīt, bet katru reizi padevies. Šoreiz es nepadevos, un neesmu pārliecināts, ka to nožēloju. Wikipedia gan raksta par šo romānu: "A landmark novel of high modernism, the text, centering on the Ramsay family and their visits to the Isle of Skye in Scotland between 1910 and 1920, skillfully manipulates temporality and psychological exploration." Salīdzinoši gan Prusts, gan Džoiss, ar kuriem līdzība šīs grāmatas kontekstā tiek piesaukti, man šķiet daudz aizraujošāki. Vulfa bija garlaicīga, un tas ir neapgāžams fakts. Romāns, kura pirmā daļa tiek veltīta tam kā ģimene NEAIZBRAUC uz bāku, otrā daļa - lai atstāstītu īsumā, kas (neinteresants) ir desmit gadu laikā noticis ar šīs ģimenes pārstāvjiem, un trešā daļa - beidzot notikušajam ceļojumam uz bāku, man šķiet sižetiski nedaudz pārāk tukšs un emocionāli mani tas atstāj aukstu kā nezinu pat kas. Šī ir viena no tām grāmatām, kurās es sev nespēju atrast pilnīgi neko.
2008-10-23
5.0
comments powered by Disqus