Radio K.A.O.S.

Interesanti, cik izteikti Voterss savu solo karjeru saskaņoja ar "Pink Floyd" pēc-Votersa perioda darbību. Gluži kā "Amused to Death" bija Votersa atbilde uz "The Division Bell", tā arī "Radio K.A.O.S." bija atbilde uz "Momentary Lapse of Reason". Ok, patiesībā te es nedaudz meloju, jo KAOS iznāca ātrāk kā PF albums, bet fakts ir tāds, ka Votersa divi albumi, kas iznāca "jaunā" PF pastāvēšanas laikā, tapa aizdomīgi tuvu pašu PF albumiem.

Būtu ļoti jauki, ja es varētu "Radio KAOS" nosaukt par tādu ierakstu, kas apliecinātu, ka PF vajadzēja virzīties pa Votersa vīzijas ceļu un ka šādā gadījumā grupa būtu izvairījusies no lielākās daļas problēmu, ar ko tā saskārās savos pēdējos divos ierakstos. Es gribētu teikt, ka "Radio K.A.O.S." ir daudz labāks nekā Pink Floyd tā paša gada ieraksts, taču patiesība ir skumja - tas ir viens stipri draņķīgs ieraksts, sliktākais no Votersa solo veikumiem un man tajā nav nekādas intereses sevišķi iedziļināties.

Albumam šoreiz ir ļoti konkrēts sižets, kuru es tagad neatstāstīšu, jo tas patiesībā ir stipri pastulbs (it īpaši ievērojot ierakstu noslēdzošo optimistisko "The Tide is turning", kurā Voterss pēkšņi atsakās no visām savām negācijām un "Live Aid" iespaidā paziņo, ka pasaule iet uz labo pusi; kas tev notika, Rodžer? Pārdzēries? C`mon - vai tu tiešām biji tāds naivulis, ka tu tajā Live Aid saskatīji kaut ko globāli labu? Un nevis pasākumu, kas novecojošiem rokstāriem, piem., Queen atļāva uzlabot savu reputāciju?). Labi, vienalga. Galvenie šī ieraksta trūkumi tomēr ir ne jau tā "sižetā", bet gan vienkārši unikāli tizlajā mūzikā. Ok, "The Final Cut" nebija nekādas mūzikas, bet vismaz tajā Voterss nepievērsās astoņdesmito gadu lielākā tehnoloģiskā brīnuma - smirdīgu sintezatoru izmantošanai. Un šeit gandrīz vai citu instrumentu nav, tāpat, kā tas patīk Votersam, šeit nav melodiju, ir tikai kaut kādas nelielas melodiju imitācijas. manā uztverē šis ir stipri vien slikts ieraksts.
2008-10-31
5.0
comments powered by Disqus