Mamma Mia!

"Mamma Mia, here I go again!" Sasodīts - es pats īsti nesaprotu, kā tas sanāca, ka noskatījos šo filmu. Un vēl vairāk, ka to piespiedu noskatīties arī Sergeju. That is so gay. Nu, ok, varbūt tur vainīga bija Liene, bet fakts paliek fakts - mēs skatījāmies šo pityful excuse for a film kompānijā, kur bija vairāk vīriešu nekā sieviešu un vienāds neglābjamu alkoholiķu un ABBAs fanu skaits.

Man nav sevišķi slikta attieksme pret ABBA mūziku. Es neuzskatu Bjornu, Anjetu un tos pārējos divus šīs grupas dalībniekus par sliktākajiem visu laiku mūziķiem, kas sadirsa smadzenes miljoniem pasaules jauniešu. Bet tas nenozīmē, ka es būtu par šo grupu sevišķā starā. Manā 130 MP3 disku krājumā ir viens vienīgs ABBA ieraksts - izlase "Gold" - un arī to, cik atceros, ne reizes neesmu tā kārtīgi noklausījies. Savulaik man gan bija šī izlase (vai kāda cita - neatceros) kasetes formā, līdz ar to kaut kādas zināšanas par šīs grupas mūziku man ir, un lielākā daļā no filmā izpildīto dziesmu man bija pazīstamas. Bet vēl der pieminēt, ka kāda lai arī nebūtu mana attieksme pret kādas grupas mūziku, tā nebūt negarantē manu attieksmi pret filmu ar attiecīgās grupas mūziku. Piemēram, es sevi uzskatu par bītlu fanu, bet nedz "Help!", nedz "Magical Mystery Tour" es nekādi nesauktu par labām filmām. Lai gan, no otras puses, būtu grūti iedomāties filmu, kas man patīk, ar mūziku, kas man riebjas.

"Mamma Mia!" ir veidota pēc tāda paša nosaukuma mūzikla, ar to pašu režisori kas mūziklam, taču ar diezgan zināmiem aktieriem galvenajās lomās. Filmas sižetam šeit, protams, nekādas dižas jēgas nav, bet to vismaz pavirši vajadzētu atstāstīt. Tātad - ir tāda meitene Sofija, kas grib precēties un uz kāzām uzaicināt savu tēvu, kuru viņa nekad nav pazinusi. Mātes Donnas dienasgrāmatā Sofija konstatē, ka viņai ir trīs potenciālie tēvi, jo tā nu sagadījās, ka māte sagājās vienas nedēļas laikā ar trīs vīriešiem, un tālab Sofija uzaicina visus trīs. Kas viņi tādi īsti ir, šajā gadījumā nav svarīgi, skaidrs ir viens - krutais vecis ir tikai viens no viņiem, un to spēlē Pīrss Brosnans. Pārējie divi ir Kolins Fērts un Stelans Skārsgārds, bet viņi šajā filmā nepavisam nav centrāli. Bet tas tāpat ir skaidrs, ka sižets šeit ir pakļauts tikai vienam faktoram - ABBAs dziesmām, un dziļākas domas kā vienalga kādā veidā sasaistīt iespējami vairāk grupas pazīstamo dziesmu tādā veidā, lai tur būtu vismaz kaut minimālākā jēga. Līdz ar to kas šajā filmā atliek - sūdīga dziedāšana (kas ir neizbēgama parādība šādos mūziklos, jo pazīstami aktieri bez mazākajām vokālajām dotībām parasti šķiet ideāli piemēroti lomām, kurās nepieciešama dziedāšana), ne pārāk skaisti aranžētas jau tā ne pārāk skaistas dziesmas, idiotisks humors un skaistā Grieķijas vide, kas šajā filmā īpaši netiek lietderīgi izmantota. Šīs filmas skatīšanās man vismaz nesagādāja nekādas pozitīvas emocijas un vienīgais, ko es no tās vēlējos sagaidīt, bija ātrākas beigas, bet patiesībā filma vilkās veselas pilnas divas stundas, kuras tā nekādā ziņā nebija vērta.

Ja tu lasīji ļoti pavirši, varu atkārtot: nerekomendēju šo filmu skatīties, nerekomendēju neko lasīt par šo filmu (arī šo aprakstu nē), vislabāk ir vienkārši pieņemt, ka šī filma neeksistē.
2008-11-21
3.0
comments powered by Disqus