Haroun and the Sea of Stories
book — India — 1990

8.0
Ņemot šo grāmatu bibliotēkā, es nemaz nezināju, ka Salmans Rušdi raksta arī bērnu grāmatas. Ja es to būtu zinājis, droši vien "Harūnu un Stāstu jūru" es izlasījis nebūtu, un tā būtu mana kļūda. Kas raksturo labu bērnu grāmatu? Manuprāt, būtiskākais ir tas, lai to gribētos lasīt arī pieaugušajam. Un šī ir tāda grāmata, ko es lasīju ar lielu prieku un interesi.

Darbība šajā grāmatā norisinās pamatā divās vietās - uz zemes pilsētā, kurā dzīve ir tik skumja, ka neviens pat nezina šīs pilsētas nosaukumu, kas atrodas valstī, kurā visām vietām nosaukumu vietā ir burti, kā rezultātā bieži dažādiem objektiem ir viens un tas pats nosaukums, teiksim M; un uz otrā Zemes pavadoņa. Jā, šajā grāmatā Zemei ir arī otrs pavadonis līdzās Mēnesim, kurš pastāvīgi maina orbītu un griežas ap Zemi tik ātri, ka nekāda pati jutīgākā Zemes tehnika nespēj tā eksistenci atklāt. Vienīgais veids, kā nokļūt uz šī pavadoņa ir uz mākslīgā putna muguras, piemēram, tāda kā Pupuķis Bets. Jā, šajā grāmatā darbojas pupuķis, un tā jau nav joka lieta (lai arī, protams, mākslīgs). Un uz šī pavadoņa atrodas Stāstu okeāns, proti, okeāns, kurā plūst, veidojas un pārmainās visi stāsti cilvēces vēsturē, kādi jebkad eksistējuši un kādi jebkad eksistēs. Kad galvenā varoņa Harūna tēvam Rašīdam tiek anulēts viņa stāstnieka abonements, kas automātiski nozīmē stāstu krāna aizgriešanu, Harūns dodas uz pavadoni pupuķa mugurā, lai sarunātu abonementa atjaunošanu.

Šajā savā darbā Rušdi diezgan pamatīgi ietekmējies no "1001 nakts pasakām". Vispār bija patīkami pārmaiņas pēc lasīt kaut ko tik vieglu un nepretenciozu, lai gan vienlaikus Rušdi tomēr ir un paliek uzticīgs sev un arī kā bērnu grāmatu autors neatsakās no sev raksturīgā stila, kā maģiskā reālisma darbs šī grāmata ir visai spēcīga. Es tagad neņemšu un nerakstīšu "kādu dienu noteikti lasīšu šo grāmatu priekšā arī saviem bērniem", bet tikai tādēļ, ka man nav raksturīgas domas par nākotni un vēl jo vairāk man nav raksturīga šāda izteiksmes forma. Protams, tev kā lasītājam (ja tu esi vairāk kā 10-12 gadus vecs) visu laiku būs skaidrs, ka īstajā grāmatas mērķauditorijā tu neietilpsti, taču tas, ka kaut kas ir domāts bērniem, ne obligāti nozīmē, ka tas ir draņķis. Piemēram, autiņbiksītes reāli rullē.
2008-11-26
comments powered by Disqus