Transmission

Hari Kunzru romāns "Mijiedarbība" tika britu presē ļoti atzinīgi novērtēts un pat nosaukts par vienu no labākajiem veikumiem angļu literatūrā 2004.gadā. Tikām es pirms pievērsties grāmatas analīzei, vēlos mazliet pakurnēt par tehniskajām lietām šajā romānā.

Kunzru, kā var izlasīt Wikipedia, pāris gadus nostrādāja žurnālā "Wired", tā ka pēc idejas šo to no datoriem viņam vajadzētu zināt, un līdz ar to arī šajā romānā šādu tādu IT detaļu netrūkst. Bet jau grāmatas sākumā man radās sajūta, ka īsti labi šajā tēmā Kunzru neorientējas un lielajā datorvīrusa līnijā viņš tikai apstiprināja šādu manu hipotēzi. Tātad, kāds bija Kunzru aprakstītā vīrusa darbības modelis? Vīrusam bija viens pluss - proti, katrā jaunā datorā tas varēja mutēt, pielāgoties, pārveidoties un kļūt it kā par citu vīrusu, līdz ar to tas bija ļoti grūti uzveicams. Tiktāl būtu viss ok. Bet vīrusa izplatīšanās metode vienkārši sakoja. Iedomājies, ka tev atnāk e-pasts no teiksim, harryshearer@yahoo.com, un šajā e-pastā ir rakstīts: "I saw this and I wanted you to see it" un klāt pievienots fails leela.exe. Vai tu vērtu šādu e-pastu vaļā un vēl jo vairāk palaistu exe failu? Atbilde - ir no fucking way! Un vēl jo vairāk - šāds executable fails strādātu tikai zem Windows, bet liela daļa serveru nemaz nedarbojas ar šo OS, kā rezultātā pat potenciāli šāda vīrusa radītie draudi nebūtu sevišķi augsti. Taču jautājums tomēr pamatā ir par to, kādā veidā vieglāk panākt to, lai tu šo vīrusu atver. Mans risinājums būtu sekojošs:
Inficējot datoru vīruss nevis automātiski izsūta sevi visiem taviem e-pasta kontaktiem, bet rīkojas sekojoši - izsūta sevi kā attachētu jpg failu ar tavu vārdu kā "from" un saturu no kaut kādas random izvēlētas tavas nesen sūtītas vēstules. It īpaši ideāli ir, ja attiecīgajai vēstulei jau ir bijis kāds attachments klāt, tad to ar var nosūtīt pie reizes. Iedomājies, ka tu otro reizi saņem to pašu vēstuli no kāda sava drauga, taču iepriekš pilnīgi godīgajā pps failā par inflāciju ir noslēpies ļauns vīruss - uz kaut ko tādu tu taču noteikti uzķersies drīzāk nekā uz vēstuli ar tekstu: "Što ti pridurok nadelal? Vasja, kotorogo ti pritašil k nam v posteļ, razmestil video na http://www.urly.ru".
Labi, tagad mazliet par pašu grāmatu. Tās galvenais varonis ir datoriķis no Indijas, kas ieradies Amerikā laimi meklēt, taču ar šīs laimes meklēšanu viņam sevišķi labi nesokas - viņu neviens negrib ņemt normālā darbā, ar cilvēkiem jēdzīgi kontakti neveidojas un beidzot, kad viņš ir ticis antivīrusu kompānijā par testētāja palīgu, neviens viņu tur nenovērtē, bet kādu dienu ekonomiskā krīzes dēļ šo atlaiž, tad nu šis arī palaiž to savu ūber-vīrusu. Vispār jau brīžiem Ardžuns man atgādināja trako tipu no "Office Space", kuram atņēma steipleru un kurš nodedzināja firmu, kaut kas līdzīgs pārņem arī Ardžunu. Nezinu, kas iedomājās, ka šis varētu būt izcils romāns - ok, tas varbūt nav gluži sēnalu līmenī, bet tā lasīšana nav sevišķi aizraujoša un galvenais varonis mani kaut kā neuzrunā (lai arī tēma šajā gadījumā būtu ļoti pateicīga), bet - šeit diezgan daudz kā pietrūkst un es vismaz nekādā starā par šo grāmatu neesmu. Žēl, ka es to uzdāvināju Lienei uz vārdadienu, jo viņai tā varētu patikt vēl mazāk kā man.
2008-12-09
6.0
comments powered by Disqus