Amores Perros

Alehandro Gonzaleza Injaritu filmām ir acīmredzami plusi un tikpat uzkrītoši mīnusi. Sāksim par labo - tās ir vizuāli piesātinātas, dinamiskas, pretrunīgas, tajās ir spoži personāži un netriviālas situācijas. Bet arī trūkums ir acīmredzams - šīs filmas ir bezdievīgi līdzīgas viena otrai gan izpildījuma ziņā, gan saturā. Uz šo brīdi esmu redzējis trīs viņa lentes - "Amores Perros", "21 Grams" un "Babel". Redzēt to, ka šajās trīs filmās Iņjaritu turpina filmēt vienu un to pašu stāstu, tikai to nedaudz pārvēršot un beigās arī globalizējot. Līdzība starp pirmajām divām filmām turklāt ir īpaši liela, līdz ar to varu priecāties, ka "Amores Perros" skatījos ilgi pēc "21 grama".

Šajā filmā ir sapīti kopā trīs sižeti, turklāt sākotnēji šķiet, ka otrais un trešais sižeti vispār tā arī neizpeldēs. Kā jau var saprast no angliskā nosaukuma "Love`s a bitch", filma stāsta par diezgan piņķerīgiem un dīvainiem mīlasstāstiem. Taču vienlaikus šī filma ir mazā mērā veltīta tieši mīlestības tēmai. Kā nu šajā filmā netrūkst, tā ir vardarbība, ne velti viena no sižeta līnijām risinās ap personāžiem, kas iesaistīti nelegālo suņu cīņu biznesā. Un tici man - suņu cīņas un beigti suņi nav nekāds pozitīvais skats (lai arī filmas veidotāji apgalvo, ka nevienam dzīvniekam tās izveidošanā pāri nav ticis nodarīts, bet es jau nezinu, cik ļoti tiem meksikāņiem var uzticēties). Vairākās filmas vietās man gan radās bažas par tās varoņu veselo saprātu un loģiku (modeles un krutā izdevēja mēģinājumi izvilināt zem grīdas nokļuvušo suni robežojas ar debīlismu), bet vienlaikus filma bija ļoti uzrunājoša un atraktīva, par spīti tam, ka nežēlības līmenis tajā noteikti pārsniedza manu pierasto līmeni. Kopumā filma man patika, slinkums gan sevišķi izvērsties, kāpēc.
2008-12-12
8.0
comments powered by Disqus