Pineapple Express

Reizēm man šķiet, ka es jūku prātā. Kāpēc man nešķiet smieklīgs tas, par ko smejas miljoni, un kāpēc es smejos par kaut kādām "kreisām" filmām, kuras pat uz kino ekrāniem nekad mūsu valstī nav izrādītas? Kas īsti nav pie pilna prāta - pasaule vai es?

Visvairāk problēmu kopš laika gala man ir bijis tieši ar (bēdīgi) slavenā Džūdas Apatova un viņa draugu filmām. Ņemsim par piemēru kaut vai šo pašu "Pineapple Express". Astoņi no vadošajiem Katla džekiem par to pauda pamatīgāko sajūsmu, visi to saucot par vienu no gada smieklīgākajām filmām. Roger Ebert to slavē kā lielisku filmu. Kā lai es šajā situācijā nesāku justies nepilnvērtīgs, ja man tā nemaz smieklīga nešķita? Vienīgais mierinājums, ka vismaz Richard Roeper un Michael Philips "At the movies" raidījumā to pamatīgi izkritizēja, tādējādi es nejūtos vismaz, ka es būtu viens šai pasaulē, kam "Pineapple Express" ne pārāk patika.

Kādu epohālu stāstu mums pasniedz Grīns un Apatovs šajā filmā? Ir kāds normāls čalis vārdā Deils, kura dzīve sastāv no regulāras zāles pīpēšanas, tusēšanas ar savu draudzeni-vidusskolnieci, un stipri dīvaina darba. Viņam patīk tusēt ar savu narkotiku dīleri Solu, un viņš pratiski bez pārtraukuma ir "high", gluži tāpat kā Sols. Taču viss mainās, kad Deils kļūst par aculiecinieku slepkavībai, ko pastrādā lielais narkotiku boss Teds kopā ar savu sabiedroto policijas virsnieci. Tagad Deilam un Solam ir jātinas no sliktajiem puišiem, ja vien viņi nevēlas mirt. Protams, arī bēgšanas procesā viņi nepārstāj pīpēt zāli un jautri tusēt, bet tas jau ir skaidrs. Vēlāk padomājot gan kļūst skaidrs, ka "ļaunajiem" nekādas dižas motivācijas nogalināt lieciniekus nebija, bet ar to jau varēja rēķināties - ja jau visi ir sanarkojušies, lai jau viņi vadās pēc savas tradicionālās pīpētāju loģikas.

Kas man patika šajā filmā? Personāži - tie bija gluži ok. Gan Sets Rogans kā Deils, gan Džeimss Franko kā Sols bija labi, pietiekami asprātīgi bija arī divi Teda padotie, kuru vārdus es gan nespēju atcerēties. Un kas ir dīvaini - ka man šie personāži likās ok, lai arī viņu humors mani atstāja gluži aukstu. Bet filma kopumā man absolūti nepatika - tā labi padomājot es nevaru atcerēties nevienu epizodi, kas man būtu likusi patiešām iesmieties, varbūt uzsmaidīt pāris reizes varēja, bet ne diži vairāk. Vispār manī arvien stiprinās pārliecība, ka "stoner" komedijas nav mans filmu žanrs, lai tās arī būtu IMDb novērtētas uz 7.5. Iespējams, ka vaina ir tajā, ka pats nekad high bijis neesmu. Kā tev šķiet - uz cik zvaigznītēm man šo filmu rekomendēja movielens.org? Pirms apskatos, izsaku minējumu - uz četrām. Izrādījās - trīs ar pus. Nāksies man likt šai sistēmai vilties, nepatika man tā ne tuvu tik labi. Vajadzētu man laikam beidzot pieņemt sāpīgo lēmumu - pārstāt skatīties Apatova filmas.
2008-12-15
4.0
comments powered by Disqus