Raising Arizona
Esmu ievērojis, ka par gandrīz katru brāļu Koenu filmu es rakstu vienu un to pašu - laba filma, bet noteikti ne viņu labākā. Līdz ar to pamazām varu secināt, ka gluži iespējams, ka man nemaz tik ļoti viņu filmas nepatīk. Nē, pāris filmas ir viņiem patiešām lieliskas - "O Brother Where Art Though", "The Man Who Wasn`t There", "The Big Lebowski", taču lielākoties man viņas patīk - bet ne līdz galam. Ne tādā ziņā, ka filmām būtu neveiksmīgas beigas, bet ka līdz patiešām labas filmas līmenim tām tomēr vismaz nedaudz pietrūkst. Tā ir arī ar "Raising Arizona".
Šī filma mani personīgi visvairāk pārsteidza ar šokējoši jaunu Nikolasu Keidžu. Un vienlaikus tā ļāva saprast, kāpēc šis Kopolu dzimtas pārstāvis tika uzskatīts par smukulīti - astoņdesmito vidū viņš vēl nebija ieguvis sev raksturīgo atkāpušos matu paskatu un spēja izskatīties arī savādāk nekā pēc skumja suņa. Un tas nekas, ka patiesībā viņš šajā filmā spēlēja absolūtu idiotu (līdzīgu citiem filmas varoņiem).
Keidžs šajā filmā spēlē džeku ar iesauku "Hi", kuram ir diezgan izteikta nosliece uz pārtikas veikalu aplaupīšanu, kas parasti rezultē apcietinājumā. Zināmas pārmaiņas viņa dzīvē ievieš mīlestība, kas rodas starp viņu un Edu (pilnajā vārdā - Edvīna) - policisti, kura katrā kārtējā Haja apcietināšanas reizē viņu fotografē iecirknī. Un viņas ietekmē Hajs sāk strādāt godīgu darbu un pamazām viņu dzīve gandrīz nostabilizējas, līdz atklājas, ka viņiem nevar būt bērnu. Un tā kā viņi nespēj tikt pie paši sava bērna pēc Edvīnas ieteikuma Hajs dodas nozagt vienu no vietējā veikalu tīkla īpašnieka jaundzimušajiem piecīšiem.
Ja es šajā brīdī apstātos un paziņotu, ka tālāk filma pārvēršas par pilnīgu kaku, ko nevienam prātīgam cilvēkam nevajadzētu skatīties, tas nebūtu nekāds brīnums. Pastāv nerakstīts likums, ka komēdijā jau viena zīdaiņa iesaistīšanās parasti dod katastrofālus rezultātus, bet ko gan var gaidīt no pieciem zīdaiņiem? Vemšanu, iečurāšanu galvenajam varonim sejā, aizrāpošanu kaut kur tā, ka galvenais varonis paslīd uz rotaļlietām, sasit olas un galvu un tā tālāk. Sliktākajos gadījumos tas sasniedz "Super Babies: Baby Geniuses" vai "Son of the mask" līmeni.
Labi, ka mums šeit tomēr ir darīšana ar brāļiem Koeniem, kuri līdz šāda līmeņa humoram nenolaižas un faktiski zīdaiņus gandrīz neizmanto kā humora situāciju vadītājus. Tā vietā uzsvars tiek likts uz pieaugušo cilvēku stulbumu (te nevaru nepiesaukt arī jaunāko Koenu filmu - "Burn After Reading") un Nātans juniors tiek iesaistīts jokos, bet pats tos neveido. Manuprāt, vienkārši izcila ir bankas aplaupīšanas epizode, kad divi izbēgušie noziedznieki sev līdzi bankā ienes zīdaini, neuzdrīkstoties to atstāt vienu un nepieskatītu, tāpat lieliska ir epizode, kurā Hajs demonstrē bērnam viņa jaunās mājas: "this is the divan", u.t.t.
Es nenoliedzu, ka "Raising Arizona" ir diezgan dumja filma. Tās varoņi necitē Prustu un nepārspriež nopietnas problēmas. Taču savā vieglās komēdijas apakšžanrā tā, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs piemērs. Man bija jautri, un punkts.
Šī filma mani personīgi visvairāk pārsteidza ar šokējoši jaunu Nikolasu Keidžu. Un vienlaikus tā ļāva saprast, kāpēc šis Kopolu dzimtas pārstāvis tika uzskatīts par smukulīti - astoņdesmito vidū viņš vēl nebija ieguvis sev raksturīgo atkāpušos matu paskatu un spēja izskatīties arī savādāk nekā pēc skumja suņa. Un tas nekas, ka patiesībā viņš šajā filmā spēlēja absolūtu idiotu (līdzīgu citiem filmas varoņiem).
Keidžs šajā filmā spēlē džeku ar iesauku "Hi", kuram ir diezgan izteikta nosliece uz pārtikas veikalu aplaupīšanu, kas parasti rezultē apcietinājumā. Zināmas pārmaiņas viņa dzīvē ievieš mīlestība, kas rodas starp viņu un Edu (pilnajā vārdā - Edvīna) - policisti, kura katrā kārtējā Haja apcietināšanas reizē viņu fotografē iecirknī. Un viņas ietekmē Hajs sāk strādāt godīgu darbu un pamazām viņu dzīve gandrīz nostabilizējas, līdz atklājas, ka viņiem nevar būt bērnu. Un tā kā viņi nespēj tikt pie paši sava bērna pēc Edvīnas ieteikuma Hajs dodas nozagt vienu no vietējā veikalu tīkla īpašnieka jaundzimušajiem piecīšiem.
Ja es šajā brīdī apstātos un paziņotu, ka tālāk filma pārvēršas par pilnīgu kaku, ko nevienam prātīgam cilvēkam nevajadzētu skatīties, tas nebūtu nekāds brīnums. Pastāv nerakstīts likums, ka komēdijā jau viena zīdaiņa iesaistīšanās parasti dod katastrofālus rezultātus, bet ko gan var gaidīt no pieciem zīdaiņiem? Vemšanu, iečurāšanu galvenajam varonim sejā, aizrāpošanu kaut kur tā, ka galvenais varonis paslīd uz rotaļlietām, sasit olas un galvu un tā tālāk. Sliktākajos gadījumos tas sasniedz "Super Babies: Baby Geniuses" vai "Son of the mask" līmeni.
Labi, ka mums šeit tomēr ir darīšana ar brāļiem Koeniem, kuri līdz šāda līmeņa humoram nenolaižas un faktiski zīdaiņus gandrīz neizmanto kā humora situāciju vadītājus. Tā vietā uzsvars tiek likts uz pieaugušo cilvēku stulbumu (te nevaru nepiesaukt arī jaunāko Koenu filmu - "Burn After Reading") un Nātans juniors tiek iesaistīts jokos, bet pats tos neveido. Manuprāt, vienkārši izcila ir bankas aplaupīšanas epizode, kad divi izbēgušie noziedznieki sev līdzi bankā ienes zīdaini, neuzdrīkstoties to atstāt vienu un nepieskatītu, tāpat lieliska ir epizode, kurā Hajs demonstrē bērnam viņa jaunās mājas: "this is the divan", u.t.t.
Es nenoliedzu, ka "Raising Arizona" ir diezgan dumja filma. Tās varoņi necitē Prustu un nepārspriež nopietnas problēmas. Taču savā vieglās komēdijas apakšžanrā tā, manuprāt, ir ļoti veiksmīgs piemērs. Man bija jautri, un punkts.
2009-01-01
comments powered by Disqus