Igor
film — USA — 2008

4.0
Ne katru filmu, ko es skatos, es skatos kādu sevišķu motīvu vadīts - gaidot no tās Oskariem atbilstošu kvalitāti, tāpēc ka tur piedalās kāds man īpaši patīkošs aktieris/režisors, tās radīšanas valsts dēļ. Taču katrai filmai ir iespējams šādu iemeslu atrast. Un "Igor" gadījumā varu atzīmēt, ka šeit vienu no varoņiem ir ierunājis Džons Klīzs. Jā, tas pats Džons Klīzs, uz kuru mēdzu atsaukties vietā un (galvenokārt) nevietā. Tiesa, izvēloties skatīties "Igoru", es par Klīzu biju piemirsis un filmas gaitā īsti nemaz neievēroju viņa līdzdalību (un jāatzīmē, ka pēdējos gados viņš piedalās gandrīz tikai un vienīgi nekam nederīgās filmās).

Multfilmas premisa šķita daudzmaz laba - tās galvenais varonis ir Igors (Džons Kjūzaks; šādus personāžus horror filmās visbiežāk dēvē austrumeiropiskos vārdos) - klasiskais kuprainais ļaunā zinātnieka palīgs, kura dzīves pamatuzdevums tradicionāli ir noraut kloķi, lai iedarbinātu ļaunā zinātnieka jauno izgudrojumu. Taču šis konkrētais Igors nevēlas samierināties ar savu zemo sabiedrisko statusu un vēlas pats prezentēt savu izgudrojumu ikgadējā ļaunās zinātnes izstādē, kas notiek Malārijas valstī, kurā viņš dzīvo. Šāda iespēja viņam rodas pēc tam, kad viņa saimnieks doktors Glikenšteins (Klīza varonis) traģiski iet bojā un nevienam šī nāve netop uzreiz zināma. Meistarstiķa pabeigšanā Igoram palīdz divi viņa senāki izgudrojumi - neiznīcināmais un mūžīgi pašnāvību izdarīt mēģinošais Skempers (Stīvs Bušemi) un stulbas smadzenes burciņā - Breins, saukts arī par Braienu (kaut kur šo joku esmu jau dzirdējis iepriekš... vairākkārt, laikam jau iekš "Pinky and the Brain"). Izgudrojumu Igors patiešām paveic, taču ar to rodas nopietna problēma - tas nav ļauns un tas vēlas, lai to sauc par Ievu (neizbēgami vajadzētu pieminēt Wall-e).

Vizuāli šī multfilma ir kaut kas pa vidu starp "Nightmare before Christmas" un "Monsters Inc.", tikai laikam gan sliktāka par abām no iepriekšminētajām. Tā par visām varīēm cenšas uzrunāt vienlīdz labi pieaugušos un bērnus, un vienlīdz labi netiek galā nedz ar vienu, nedz ar otru. Tā sauktie "adult targeted" joki un references ir prognozējami, netrāpīgi un apnicīgi, bet bērniem adresētie - tādi, kas labākajā gadījumā liek saraukt uzacis un teikt: "Kāda s. pēc to vajadzētu uzskatīt par smieklīgu?" Visas situācijas, visi personāži - tas ir redzēts citur un redzēts labāk. Dziesmas nav labas, datoranimācija nav laba, sižets nav labs, ideja ir trula kā karote un 85 minūtes īsā multfilma šķiet velkamies mūžību. Nav brīnums, ka tā neatpelnīja sevī ieguldītos līdzekļus, lai arī es joprojām nesaprotu, kā tā spēja piesaistīt tādu zvaigžņotu aktieru ansambli. Taču nekam nederīgs scenārijs, plāna animācija un akūts ideju trūkums šo multfilmu padara par ļoti nereālistisku pretendenti Oskara nominācijai kā labākajam gada animācijas darbam (patiesībā pat brīnumaini, ka studija vispār to iesniedza Akadēmijai).
2009-01-13
comments powered by Disqus