Kazhes pierakstu burtnīca

Man nācās sevi diezgan nopietni pārliecināt, ka filma par pensionētu restleri varētu mani ieinteresēt. Mani neinteresē restlings un vēl jo vairāk mani neinteresē filmas par restleriem. Es gan savulaik esmu skatījies pa NTV restlingu ar Nikolaja Fomenko komentāriem, bet šo "kultūru" es nekad neesmu sapratis un, piemēram, "Nacho libre" mani nepavisam nepārliecināja par to, ka šis "sports" būtu kaut cik interesants.

Taču atsauksmes par šo filmu visur bijušas tik slavinošas un tai tiek paredzēta pietiekama Oskaru "raža", lai izvēles - skatīties to vai nē - man nemaz nebūtu. Tad nu mēs to tomēr noskatījāmies.

Protams, šī varētu būt īstā situācija, kad teikt, ka "filma taču nemaz nav par restlingu". Bet savā ziņā tieši restlings šajā filmā bija visinteresantākais - nekad nebiju redzējis, kā tas izskatās no otras puses, proti no pašu "sportistu", nevis skatītāju. Kā pusmūža vīrs, kas dzīvo treilerī, apmeklē solāriju un krāso matus, lai joprojām varētu saglabāt savu "The Ram" imidžu, bet no restlinga brīvajā laikā piestrādā par krāvēju lielveikalā. Kā notiek gatavošanās "cīņām" - atribūtikas iegāde, vienošanās par to, kurš kuru pa kurām vietām sitīs un ar kādiem rīkiem. Un kā pēc cīņas no tavas miesas tiek ņemti ārā "steipli". Tas bija tiešām interesanti.

Filmas "emocionālā" tēma, manuprāt, gan neizcēlās ar sevišķu svaigumu, ko lai arī neteiktu daudzie tās slavētāji - tur nebija nekā slikta, bet arī nekāda tāda "oh!", kas man pavērtu kādus jaunus apvāršņus. Diezgan tradicionāls stāsts ar diezgan tradicionālu morāli, lai arī Rūrks šajā filmā ir patiešām lielisks. Diez vai šī ir viena no gada labākajām filmām, taču... laba tā ir anyway.