The Ministry of Fear

Pagaidām man nav īsti izdevies saprast vienu - vai Grems Grīns ir uzskatāms par "nopietnu" autoru vai nē, proti, vai viņa grāmatām ir kaut kāda vērtība pašām par sevi vai pamatā viņš strādāja, domājot par iespējām savus darbus ekranizēt un pārdot tālāk? Vai viņš bija tāds rakstnieks, kura darbus ir vērts analizēt skolās (kā tas tika darīts ar viņa stāstu "Dedzinātāji" iekš "Donnie Darko"), vai arī tāds, ko lasīt vilcienā (kaut kas līdzīgs Džonam Grišamam)? Wikipedia par viņu raksta sekojoši: "Greene combined serious literary acclaim with wide popularity." - vispār izskatās, ka atbilde kā parasti meklējama kaut kur pa vidu. Proti, Grīns noteikti nebija viens no literārās revolūcijas pionieriem, viņš neradīja jaunu rakstniecības novirzienu, nelauza stereotipus un līdz ar to - neizpelnījās kritiku un neizpratni. Viņš bija drīzāk īstais cilvēks īstajā vietā, kam bija pietiekami labas literārās dotības un spējas labi pasniegt krimiķim radniecīgu sižetu, tomēr nenolaižoties līdz zemākajiem un lētākajiem detektīvromānu autoru paņēmieniem.

"Baiļu ministrija", kā izskatās, nav gluži viņa slavenākais romāns, un tas noteikti ir mazāk ievērojams gan par savu priekšgājēju ("The Power and the Glory"), gan sev sekojušo ("The Heart of the Matter"). No otras puses, tas ir gana kompetents detektīv-triller darbs, kura darbība norisinās bombardēšanai pakļautā Londonā 2.Pasaules kara laikā. Romāna galvenais varonis ir žurnālists (kas gan reāli nestrādā) vecumā starp četrdesmit un piecdesmit, kuru jau gadiem ilgi moka sirdēsti par pastrādāto savas sievas slepkavību (kas gan faktiski laikam bijusi eitanāzija, bet tas neko nemaina), kura nekam nepiesaistīto dzīvi vienā mirklī maina cirka/gadatirgus apmeklējums, kur viņu zīlniece kļūdas pēc sajauc ar citu cilvēku, pasakot priekšā viņam, cik sver konkursā dabonama torte, kuru bija paredzēts dabūt pilnīgi citam cilvēkam un kurā iekšā atrodas kaut kas, kas būtu nepieciešams vācu spiegiem. Tad grāmatas vidū galvenais varonis bumbas sprādziena dēļ zaudē atmiņu un tur šis tas mainās. Ja tagad manā aprakstā tas izklausās lēti un muļķīgi, tad patiesībā tā nemaz nebija - grāmata varbūt nav gluži šedevrs, bet suspence/thriller žanrā diži labāku neko iedomāties nevaru, un veids, kā Grīns to pasniedz, man patīk. Tādā mērā, ka es pat apsveru domu noskatīties šī romāna ekranizāciju.
2009-01-15
8.0
comments powered by Disqus