Empire V
Peļevina visas grāmatas patiesībā stāsta par vienu un to pašu. Nav svarīgi, vai to galvenie varoņi būtu skaitļu maģijas apsēsti finansisti, reklāmas saukļu autori, revolūcijas laikmeta Krievijas dzejnieki un militārie aktīvisti, kosmosa apceļotāji vai burvju lapsas un vilkači. Gandrīz katrā savā darbā Peļevins atklāj, ka notiekošais nav gluži tas, kas tev šķiet notiekam, ka pasaule faktiski ir pakļauta gluži citiem likumiem nekā tie, kurus tu vēlies saskatīt un ka jebkurā dzīves ceļa posmā tu turpini būt tikai lielā procesa vergs, ja vien tu nespēj beidzot izrakstīties no trako nama.
Viņa viens no svaigākajiem darbiem - romāns "Empire V" - savā ziņā būtu nosaucams par viņa slavenākās grāmatas - "Generation П" turpinājumu. Līdzība ir ne vien nosaukumos un tajos ietvertajā vārdu spēlē ("Empire V" atšifrējas arī kā vampīrs), bet arī romāna "kodolā". Ja pirmajā darbā galvenais varonis sāk strādāt reklāmas industrijā, kura faktiski izrādās kontrolējam visu Krievijas valstī notiekošo, tad "Empire V" varonis kļūst par vampīru - īsto valsts pārvaldnieku, lai gan vienlaikus nekāds pārvaldnieks viņš nav, jo vampīrs ir ne vairāk kā nesējs "mēlei". Iedziļināties "Empire V" pasaules kosmogonijā varētu būt nedaudz par grūtu uzdevums šajā situācijā, jo Peļevinam raksturīgā stilā tajā sapīta kopā mūsdienu Krievija ar austrumu reliģiju mītiem, biznesa un mārketinga pasaules aizkulisēm un pašironiju. Vispār jau raksturīgi Peļevinam, viņš šajā grāmatā ļoti skaisti izmanto vecus stāstus, lai tos padarītu par pilnīgi jauniem. Ja kas "Empire V" vampīri lielākoties nesūc cilvēku asinis lielos daudzumos, bet gan "sarkano šķidrumu" uzņem degustācijas nolūkā, lai uztvertu attiecīgā cilvēka domas. Droši vien ar "Empire V" Peļevins kārtējo reizi nepasaka neko tādu, ko mēs no viņam nebūtu dzirdējuši, pa brīžam viņš neiztiek bez tipiski peļeviniskas vulgaritātes (lai gan tādas "Empire V" ir diezgan maz, tāpat šeit nebūs tonnām nedz seksa, nedz narkotiku), bet vienlaikus viņš ļoti skaisti ironizē par cilvēka pakļautību mistiskā "bablosa" kultam (kas nenozīmē vienkāršu tieksmi pēc naudas), kas arī ir tas, pēc kā tiecas vampīri un kas padara cilvēku dzīvi bezjēdzīgu (ja kas, Peļevins šeit piedāvā kārtējo cilvēces rašanās teoriju - ka vampīri mūs selekcionējuši kā "piena dzīvniekus", proti, bablosa ražotājus). Vispār jau labāk ir izlasīt pašu grāmatu, un nevis lasīt manu tās atgremošanu, jo Peļevins pats savas domas neapšaubāmi izsaka daudz labāk, nekā šāds atstāsts jebkad to spētu. Ļoti rekomendējams romāns, varbūt ne pirmais Peļevina darbs, ko vajadzētu lasīt, bet kārtējais apliecinājums, Peļevins joprojām ir viens no mūsdienu pasaules spēcīgākajiem prozaiķiem.
Viņa viens no svaigākajiem darbiem - romāns "Empire V" - savā ziņā būtu nosaucams par viņa slavenākās grāmatas - "Generation П" turpinājumu. Līdzība ir ne vien nosaukumos un tajos ietvertajā vārdu spēlē ("Empire V" atšifrējas arī kā vampīrs), bet arī romāna "kodolā". Ja pirmajā darbā galvenais varonis sāk strādāt reklāmas industrijā, kura faktiski izrādās kontrolējam visu Krievijas valstī notiekošo, tad "Empire V" varonis kļūst par vampīru - īsto valsts pārvaldnieku, lai gan vienlaikus nekāds pārvaldnieks viņš nav, jo vampīrs ir ne vairāk kā nesējs "mēlei". Iedziļināties "Empire V" pasaules kosmogonijā varētu būt nedaudz par grūtu uzdevums šajā situācijā, jo Peļevinam raksturīgā stilā tajā sapīta kopā mūsdienu Krievija ar austrumu reliģiju mītiem, biznesa un mārketinga pasaules aizkulisēm un pašironiju. Vispār jau raksturīgi Peļevinam, viņš šajā grāmatā ļoti skaisti izmanto vecus stāstus, lai tos padarītu par pilnīgi jauniem. Ja kas "Empire V" vampīri lielākoties nesūc cilvēku asinis lielos daudzumos, bet gan "sarkano šķidrumu" uzņem degustācijas nolūkā, lai uztvertu attiecīgā cilvēka domas. Droši vien ar "Empire V" Peļevins kārtējo reizi nepasaka neko tādu, ko mēs no viņam nebūtu dzirdējuši, pa brīžam viņš neiztiek bez tipiski peļeviniskas vulgaritātes (lai gan tādas "Empire V" ir diezgan maz, tāpat šeit nebūs tonnām nedz seksa, nedz narkotiku), bet vienlaikus viņš ļoti skaisti ironizē par cilvēka pakļautību mistiskā "bablosa" kultam (kas nenozīmē vienkāršu tieksmi pēc naudas), kas arī ir tas, pēc kā tiecas vampīri un kas padara cilvēku dzīvi bezjēdzīgu (ja kas, Peļevins šeit piedāvā kārtējo cilvēces rašanās teoriju - ka vampīri mūs selekcionējuši kā "piena dzīvniekus", proti, bablosa ražotājus). Vispār jau labāk ir izlasīt pašu grāmatu, un nevis lasīt manu tās atgremošanu, jo Peļevins pats savas domas neapšaubāmi izsaka daudz labāk, nekā šāds atstāsts jebkad to spētu. Ļoti rekomendējams romāns, varbūt ne pirmais Peļevina darbs, ko vajadzētu lasīt, bet kārtējais apliecinājums, Peļevins joprojām ir viens no mūsdienu pasaules spēcīgākajiem prozaiķiem.
2009-01-22
comments powered by Disqus