Septiņas lietas par mani
Nē, es tās tomēr nerakstīšu, lai arī N.R. mani aicināja šim pasākumam piebiedroties.
Ja man nebūtu slinkums (un man tāds ir), es labprāt izveidotu statistiku, kas raksturotu, kā procentuāli sadalās šo 7 lietu ieraksti:
1) tādi, kas varoni parāda labā gaismā;
2) neitrāli ieraksti;
3) tādi, kas varoni parāda sliktā gaismā.
Domājams, ka trešā kategorija nebūs sevišķi labi pārstāvēta. Protams, ar to pozitīvo/negatīvo gaismu nav viss gluži triviāli - domājams, ka ir cilvēki, kuriem punkts "mani izmeta no pamatskolas par nesekmību pilnīgi visos priekšmetos" būs vērtējams pozitīvi, bet citiem - negatīvi.
Līdz ar to drīzāk būtu prātīgi pieņemt, ka šo "7 lietu" mērķis ir nevis parādīt autora pozitīvās puses (piem., ka viņš ir stahanovietis-pirmrindnieks vai labs ģimenes tēvs), bet gan no "vēsās" puses. Proti, cik kokrētais autors ir stilīgs un progresīvs.
Varbūt es kļūdos un blogerus parasti vada citāda motivācija. Bet kaut kā man neticās, ka vidēji viens no trim ierakstiem šajos daudzajos sarakstos būs no kategorijas "skolā mani klasesbiedri bieži sita un saukāja par resno žīdu" vai "patlaban man ir trīsdesmit pieci gadi un man nav jēdzīga darba".
Atruna: šis ieraksts nav mērķēts kā uzbrauciens TEV. TEVI es ļoti cienu un zinu, ka tu nebūtu savu 7 lietu sarakstu veidojis peņa pagarināšanas (krūšu palielināšanas?) nolūkā. Šis iespaids man nav radies, izlasot TAVU sarakstu, bet gan izlasot daudzus un dažādus sarakstus, un līdz ar to kā parasti mana iekakāšana dvēselē nav adresēta nevienam konkrēti un vienlaikus visiem vienlaicīgi (mani ieskaitot, jo šis ieraksts jau arī ir tāds pats peņa pagarinātājs, kas apliecina, ka es neesmu tāds kā citi, bet īpašs, labāks).