Kazhes pierakstu burtnīca

Tuvojas beigām mans eksperimentālais mēnesis bez čipsiem, popkorna, cepumiem, bulciņām, šokolādes un citiem saldumiem (un nē - es nemēģinu notievēt). Patiesībā tas izrādījās grūtāks nekā biju gaidījis. Lai arī sevi nenosaukšu par sevišķu saldumu fanātiķi, reizēm gribas ieēst kādu garšīgu pie-darba Elvi iegādātu bulciņu, nograuzt kādus Selgas cepumus ar šokolādi vai barankas, arī pret kādu trifeli vai šokolādes gabaliņu iebildumu man nav. Taču principi paliek principi, un "aizliegtos" produktus patiešām neēdu. Toties šādā veidā esmu pārliecinājies, ka pusdienām darbā man pilnībā pietiek ar vidēji 50 santīmiem dienā, neatkarīgi no visām inflācijām, PVN paaugstinājumiem un citiem patīkamiem pārsteigumiem no mūsu brīnišķīgās valdības.
Pagājušā gada otrajā pusē mana uztura darbā tradicionālākais variants (normāli vienmēr ēdu vakarā, darba "lunch" ir izteikti sekundāra ēdienreize) bija 5 bulciņas no Elvi: viena ar karupeļu pildījumu, viena - ar burkānu, viena - ar gaļu un sieru, viena - ar kāpostu, un viena - saldā, kas katru dienu mainījās. 5*20 santīmi jeb lats dienā. Tas, protams, nav nekāds augstais pusdienu tēriņš un domājams, ka nav daudz cilvēku, kuri pusdienām tērē mazāk par mani (te jāpiezīmē, ka pamatīgs ietaupījums man ir uz tā rēķina, ka nemēdzu pirkt saldos gāzētos dzērienu a.k.a. kokakolu utml., bet godīgi darbā dzeru Venden ūdeni un tēju). Reizēm iespējamas arī variācijas - cepumi + pāris banānu, Marseļas maize ar sieru no Rimi + dzeramais jogurts. Jāatzīst, ka šādi ēšanas ieradumi noteikti nav diez ko veselīgi, turklāt vēl parasti bulciņas ēdu tieši darba vietā, proti, pat neatejot no datora.
Šomēnes, kad bulciņas man ir liegtas, nākas variēt biežāk. Pamatā tas nozīmē sekojošus variantus:
- griķi ar sviestu
- saldētu dārzeņu zupa + buljona kubiciņš
- pelmeņi
- kartupeļi ar gaļas pildījumu (kartupeļu pelmeņi vai kā citādi šādu veidojumu lai sauc?).
Visiem šiem variantiem ir viena kopīga iezīme - tie ir sasodīti lēti. Ja pērku dārzeņu maisījumu vai pelmeņus, ar tiem pietiek divām dienām. Viena paciņa griķu arī ir maksimāli lēts pusdienu variants. Turklāt līdzās absolūtam lētumam šāds ēdienreizes variants ir tomēr vismaz relatīvi veselīgāks par manu tradicionālo pieeju (kaut vai tādā ziņā, ka ēdu siltu ēdienu, nevis graužu sausas bulkas) un arī zupu es gluži pie datora neēdīšu.
Protams, šāds variants ir iespējams tikai gadījumā, ja darbavietā ir normāla virtuve.