W.

Ir filmas, no kurām es neko lielu negaidu, un līdz ar to tās man arī nesagādā vilšanos. Piemēram, "Wanted" vai "Zack and Miri Make a Porno". Un ir filmas, kas mani pa īstam apbēdina, un "W." ir tieši šādas kategorijas filma.

Vispār jau es nepavisam neesmu Džordža Buša fans, taču zinādams, ka arī Olivers Stouns nav viens no viņa kvēlākajiem faniem, es no "W." gaidīju daudz. Es gaidīju, ka tā man sniegs atbildes uz jautājumu - kas tad īsti bija vīrs, kas pēdējos astoņus gadus vadīja pasaules ietekmīgāko valsti, kāpēc viņš to vadīja tieši tā un kāda tam visam ir jēga.

Taču skatoties šo filmu, man radās sajūta, ka arī Stounam nebija nevienas vienīgas atbildes un ka nekāda sevišķa iemesla uzņemt šo filmu viņam nebija.

"W." man visvairāk atgādināja tādu filmu, ar kādu man šeit asociācijas redzēt negribētos - proti, "Walk Hard: The Dewey Cox Story". Līdzības ar Dūiju Koksu šeit neaprobežojās tikai ar to, ka Džošs Brolins Buša lomā visā filmas garumā izskatās vienādi - proti, 20 gadus vecs Bušs praktiski neatšķiras no 60 gadus veca Džordža Buša. Un ne tikai ar to, ka Buša attiecības ar viņa tēvu pamatīgi atsauc "the wrong kid died". Bet arī visa šīs filmas noskaņa ir ļoti līdzīga šai Džūdas Apatova filmai, un lai arī man kopumā Dūijs Kokss patika, ne šādu filmu es gaidīju par Bušu (it īpaši, ja ņem vērā, ka "W." nav domāta kā komēdija). Man, protams, ne vienmēr patīk filmas, kuras šķiet pārgudras, bet šī konkrētā filma šķiet tad jau pārāk negudra - tās "insight" ASV politikas aizkulisēs šķiet vidusskolnieka (un pat ne amerikāņu, bet, teiksim, venecuēliešu) līmenī, aktieru tēlojums (varbūt izņemot Buša tēvu) - parodisks un jēgas šajā filmā bija patiešām tuvu nullei.

Es, protams, esmu redzējis sliktākas filmas, bet arī labākas - milzīgos daudzumos.
2009-01-30
5.0
comments powered by Disqus