Kazhes pierakstu burtnīca

Pirmā nopietnā problēma, kas man radās, rakstot par šo grāmatu, ir strikais noteikums par darbu piesaistei konkrētai valstij, kādu ieviesu savā lapā jautās pirmsākumos pirms 4-5 gadiem. Kuras valsts literatūrai būtu pieskaitāma Eliasa Kanetti daiļrade? Dzimis viņš bija Bulgārijā, pēc tautības - ebrejs, turklāt pēc izcelsmes - Spānijas ebrejs, uzaudzis Austrijā, tad dzīvojis Šveicē, tad - Vācijā, pēc tam atkal 15 gadus līdz Austrijas anšlusam - Vīnē, no kurienes viņš aizbrauca uz Angliju un nodzīvoja tajā līdz pat apmēram 1970.gadam, taču arvien vairāk laika viņš pavadīja Šveicē, uz kuru kaut kad pārcēlās pavisam un Šveicē viņš arī nomira 1994.gadā. Jā, un 1981.gadā viņam piešķīra Nobela prēmiju literatūrā, pieskaitot viņu Lielbritānijas literatūrai. Taču rakstīja Kanetti vācu valodā. Īsi sakot, es viņu pieskaitīju Austrijai, lai gan pēc idejas tikpat labi derētu arī Šveice, Vācija, Lielbritānija un pat Bulgārija. Vēl viena piebilde - izrādās viņam visu mūžu bija arī Turcijas pilsonība, līdz ar to Kanetti varētu saukt arī par turku rakstnieku.

"Marakešas balsis" faktiski ir ceļojuma piezīmes, kurās Kanetti atstāsta šādas tādas epizodes, kuras viņam nācās pieredzēt... Marakešā, Marokā. Un nekā cita šajā grāmatā arī nav - novērojumi par cilvēkiem, tikumiem, atsevišķu spilgtāku sastaptu tipāžu portretējumi. Saistošākā daļa ir garākais no grāmatas fragmentiem, kurā Kanetti sastop kādu vietēju ebreju-bezdarbnieku, kurš par visām varītēm grib, lai Kanetti draugs amerikānis uzrakstītu vēstuli vietējam amerikāņu šiškam, lai tas attiecīgajam tipam un viņa brālim iedotu darbu (lai arī darba īpaši nekur nav un konkrētais amerikānis nav nekādā mērā pazīstams ar "kruto tipu"). Daži fragmenti grāmatā ir izteikti drūmi - kaut vai ievadošais gabals par kamieļiem, citi tikām ir vienkārši novērojumi, un daļa no šiem novērojumiem nav arī satriecoši aizraujoši. Kā lasāmviela "Marakešas balsis" ir tīri normāla, un es, protams, varu tajā apjaust šī konkrētā rakstnieka diezgan izteiktu noslieci uz "skaistu izsacīšanos", bet gluži stāvā sajūsmā par to es neesmu.