Wanted

Pasaulē netrūkst filmu, kuras ir tik sliktas, ka par tām pat rakstīt nav vērts, tik bezjēdzīgas, garlaicīgas un trulas, ka jau filmas skatīšanās laikā tu aizmirsti, par ko tieši ir šī filma. "Wanted" nav viena no šīm filmām.

Patiesībā es šo filmu skatījos tādēļ, ka tā saņēma veselas divas "Oskara" nominācijas. Jāatzīst, ka ne gluži visprestižākajās kategorijās - vienu par labāko skaņu un otru - par labāko skaņas montāžu (kāda lai arī nebūtu atšķirība starp šīm divām kategorijām). Kas attiecas uz skaņas montāžu, neko sliktu par šo filmu tiešām teikt nevaru - it īpaši tāpēc, ka īsti nespēju novērtēt šo filmas aspektu. Toties visā pārējā "Wanted" ir patiešām īpašas pieminēšanas vērta filma.

Tās sižets, kuru man pat negribas atstāstīt, vēsta par kādu ikdienišķu biroja neveiksminieku, kurš kādu dienu uzzina, ka viņa asinīs ir būt par aukstasinīgu algotu slepkavu, jo viņam piemīt brīnumainas (vai ne brīnumainas, bet katrā ziņā ļoti retas) spējas palēnināt laiku, apliekt lodes (nevis pašam apliekties apkārt lodēm, bet gan šaut "grieztos" šāvienus) un tamlīdzīgi, un viņu rekrūtē jau tūkstoš gadus pastāvoša slepkavu brālība, kuras pienākumos ietilpst ļauno cilvēku nogalināšana. Šajā brālībā viņu ieved maksimāli notetovēta Andželīna Džolī, bet tās vadītājs ir Morgans Frīmens, kurš pēdējā laikā šķiet izteikti izlēmis sagraut savu reputāciju, piedaloties vienā tizlā filmā pēc otras. Galvenais ļaundaris, kuru varonim ir nepieciešams nogalināt, ir viņa tēva slepkava, lai gan patiesībā, protams, nekas nav tik vienkārši.

Domāju, ka mans atstāstījums nespēj precīzi atspoguļot to, cik stulbs ir viss filmā notiekošais. Cik tas viss ir pārspīlēts, idiotisks, bezjēdzīgs un nereālistisks, ka uz šīs filmas fona "Transporter" sērija šķiet teju vai dokumentālais kino. Taču galvenā šīs filmas "vērtība" ir nevis datorizētajos trikos ar lidojošajām mašīnām un krītošajiem vilcieniem (lai gan pirmais žigulis, kuru Džolī ietaranē vilcienā, ir atkal jau brīnišķi daiļa detaļa). Nē, filmas galvenais skaistums ir tās "stilīgajās" epizodēs - tajās, kurās mums kā skatītājiem šī filma saka - skatieties, vot tas ir kruta, tas ir labi, tas ir inčīgi. Gandrīz hrestomātiska parodijkino cienīga ir aina ar galvenā varoņa un Džolijas "seksīgo sūkšanos" varoņa bijušās draudzenes priekšā, tādējādi liekot šai meitenei saprast, cik gan neatvairāms patiesībā ir Džeimss Makavojs (aktieris, kas atveido Vesliju Gibsonu). Un filmas beigas - negribu neko pārmērīgi spoilēt - bet veids, kādā šī filma tev kā skatītājam saka: "Sāc darīt nopietnas lietas, un beidz te gurķoties," ir tik karikatūrisks, ka grūti ir to visu uztvert nopietni.

Ja Timurs Bekmambetovs (kas nezināmā kārtā tika pie filmēšanas Holivudā, lai gan cik dzirdēts viņa "Dienas sardze" un "Nakts sardze" nav gluži visu laiku un visu tautu izcilākās filmas) "Wanted" būtu mēģinājis pasniegt kā action-komēdiju, iespējams, es tagad rakstītu, ka filmas joki nebija smieklīgi un ka vispār šajā filmā nebija nekā smieklīga. Taču tā kā šī filma pilnīgi noteikti ir domāta "nopietni", to skatoties smieties nācās pilnīgi pietiekami bieži. Un līdz ar to, lai arī es saprotu, ka tajā nebija pilnīgi nekā no kaut nedaudz labas filmas - ar neloģismu pilnu sižetu, bēdīgas kvalitātes aktierspēli, "pārstilotu" skaņu celiņu, pārspīlētām krāsām un datorefektiem, un tā tālāk, un tā tālāk, es nespēju šo filmu novērtēt tik slikti, cik slikta tā droši vien patiesībā ir. Savā stulbumā tā man sagādāja arī daudz jautrības brīžu (lai gan brīžiem, kad tā atkāpās no action, virsū nāca arī snauda), un kā "neplānotā komēdija" tā nebija TIK slikta. Tā ka savā ziņā e spat rekomendēju šo filmu noskatīties - ļoti īpatnēji perversā veidā tā ir gandrīz unikāla. Lai gan vienlaikus tās intelektuālais ekvivalents ir pa vidu starp zirga kaku un apčurājušos bomzi.
2009-02-02
4.0
comments powered by Disqus