"Reičela precās" ir viena visnotaļ dīvaina filma - gan attiecībā uz saturu, gan tā pasniegšanas veidu. Sižets tai ir sekojošs: Kima iznāk no ārstniecības klīnikas dienu pirms savas māsas Reičelas kāzām, un viņa cer šajās kāzās būt "maid of honour", taču attiecības ģimenē nav gluži ideālas, un tas atklājas filmas gaitā, kur lielu lomu spēlē gan vecāku šķirtā laulība un viņu jauno otro pusīšu klātbūtne, gan vislielākajā mērā kāda epizode pagātnē, kura lielā mērā arī ir izskaidrojums tam, kāpēc Kima ir tieši tāda, kāda viņa ir. Visa filma faktiski sastāv no divām lietām - gatavošanās kāzām un pašām kāzām. Kur ir filmas specifika, tas ir veidā, kādā tā ir uzfilmēta. Šī nav viena no "posh" kāzu filmām, kur viss izskatās tā, kā tu esi pieradis to šādās filmās redzēt. Filma veidota tādā kā realitātes šova stilā - ar nestabilu kameras pozicionējumu, "ikdienišķu" skaņu, gaismojumu un visu pārējo. Ja filmā skan mūzika, tad kaut kur atrodami arī mūziķi, kas to izpilda. Ja galvenā varone iet nodot urīnu, tad mums viņu patiešām rāda uz poda. Jā, par Kimas atveidojumu Enna Heteveja ir nominēta Oskaram, un jāatzīst, ka viņai šajā filmā patiešām perfekti ir izdevies KĻŪT par šo atkarību un nejaukās pagātnes nomākto jauno sievieti, nevis tikai viņu atveidot. Patiesībā viņa šajā filmā mani nedaudz pārsteidza - Heteveja tomēr kā likums piedalās daudz skaļākās un stulbākās filmās - nupat uz ekrāniem iznāca viņas jaunākā filma par līdzīgu šai tematiku - "Bride Wars" (kura, kā ļaudis runā, esot gandrīz unikāli slikta). Par "Rachel Getting Married" es gluži neteiktu, ka man šī filma patika - tā, protams, ir ļoti reālistiska un "iz dzīves ņemta", bet neteikšu, ka tas obligāti ir pluss un ka to bija satriecoši aizraujoši skatīties, un es tikai priecājos, ka negāju to skatīties kinoteātrī.