Kazhes pierakstu burtnīca

Īpašu plānu skatīties otro instalāciju "Ādamsu ģimenes" sāgā man, protams, nebija, taču ja jau televīzijā pie Lienes vecākiem to rādīja, nācās vien noskatīties. Kaut kad ļoti senos laikos es šo filmu, protams, biju redzējis, taču par to pārliecība man neradās uzreiz tās skatīšanās procesā. Laikam jau tāpēc, ka mēs to sākām skatīties ne no sākuma, bet gan apmēram no vidus, kas rezultātā mēs neredzējām atpazīstamo daļu no šīs filmas (vecāko bērnu mēģinājumus nogalināt mazuli). Tālāko daļu - bērnus vasaras nometnē un auklīti - tēvoča Festera jauno sievieti mēs redzējām gan.

Patiesībā labu joku šajā filmā bija diezgan daudz - vasaras nometnē bija pietiekami daudz pozitīvu emociju, un bija vēl šeit šādas tādas normālas epizodes, par ko varēja pasmieties - galvenokārt, protams, te runa ir par netīrākajiem un melnākajiem jokiem, jo šīs filmas humors labs ir tikai tad, ja tas ir piķa melns. Nekā atmiņā paliekoša vai sensacionāla šajā filmā, protams, nav, bet skatīties var.