Hamlet 2
Filmas reklāmas rullītī "Hamlet 2" tiek nosaukts par 2008.gada "Napoleon Dynamite". Vai šāds apzīmējums būtu saucams par komplimentu, tas, protams, ir katra paša ziņā. Jāatzīst, ka savs pamats šādam apgalvojumam ir, un daļēji arī tādēļ, ka īsti drošs, vai šī filma ir laba vai slikta, es neesmu. Un patiesībā šī, iespējams, ir arī viena no tām filmām, kuru sakarā nav īsti svarīgi zināt, vai tā ir laba vai slikta. Tā vienkārši IR, un ar to ir pietiekami.
Deina Māršzs (Stīvs Kūgans) ir vidusskolas teātra nodarbību vadītājs (par skolotāju es viņu nesaukšu), kurš gadiem izcēlies ar to, ka viņš savās nodarbībās iestudējis slavenas kino filmas - šķiet, ka viņam ir kaut kāda alerģija pret standarta dramaturģiju. Vienlaikus viņa iestudējumi ir no dabas nekvalitatīvi un bargais kritiķis - pamatskolnieks - allaž atrod jaunus sliktus vārdus, kā raksturot Deinas iestudējumus. Visubeidzot ap viņu savelkas pamatīgi mākoņi - viņa sieva nav apmierināta, ka Deina nespēj viņai sagādāt bērnu, skolā finanšu krīzes dēļ plāno likvidēt Deinas pulciņu, bet pēdējā viņa darba semestrī skolēnu sarodas daudz vairāk par viņa tradicionālo audzēkņu skaitu (tas ir - diviem), jo atcelti visi konkurējošie priekšmeti un tagad Deinam priekšā ir grūts uzdevums savaldīt mežonīgos "latino" jauniešus. Un šajā brīdī Deina izlemj iestudēt nevis kaut kādu kino filmu, bet gan savu oriģināldarbu - turpinājumu Šekspīra "Hamletam", kurā pateicoties laika mašīnai piedalās arī Jēzus un Alberts Einšteins. Un ar to filma iegūst zināmu piešprici, un no diezgan bezjēdzīgi garlaicīga sviesta pārvēršas par sviestu, kas spēlējas ar uguni.
Jāatzīst, ka man patika abas šīs filmas dziesmas - "Raped in the Face" un "Rock Me, Sexy Jesus", kas gan neizceļas ar savu piedienīgumu un intelektuālismu, bet mani tas kaut kā sevišķi nesāpina. Filmai patiešām ir "balls", un atsevišķās epizodēs tā bija arī gana labi smieklīga, tādā kā "School of Rock" stilā. Tā nav šedevrs, un arī trūkumus tajā saskatīt nepavisam nebūtu grūti, bet kopumā tieši vīlies tajā neesmu - jo neko sevišķu arī negaidīju.
Deina Māršzs (Stīvs Kūgans) ir vidusskolas teātra nodarbību vadītājs (par skolotāju es viņu nesaukšu), kurš gadiem izcēlies ar to, ka viņš savās nodarbībās iestudējis slavenas kino filmas - šķiet, ka viņam ir kaut kāda alerģija pret standarta dramaturģiju. Vienlaikus viņa iestudējumi ir no dabas nekvalitatīvi un bargais kritiķis - pamatskolnieks - allaž atrod jaunus sliktus vārdus, kā raksturot Deinas iestudējumus. Visubeidzot ap viņu savelkas pamatīgi mākoņi - viņa sieva nav apmierināta, ka Deina nespēj viņai sagādāt bērnu, skolā finanšu krīzes dēļ plāno likvidēt Deinas pulciņu, bet pēdējā viņa darba semestrī skolēnu sarodas daudz vairāk par viņa tradicionālo audzēkņu skaitu (tas ir - diviem), jo atcelti visi konkurējošie priekšmeti un tagad Deinam priekšā ir grūts uzdevums savaldīt mežonīgos "latino" jauniešus. Un šajā brīdī Deina izlemj iestudēt nevis kaut kādu kino filmu, bet gan savu oriģināldarbu - turpinājumu Šekspīra "Hamletam", kurā pateicoties laika mašīnai piedalās arī Jēzus un Alberts Einšteins. Un ar to filma iegūst zināmu piešprici, un no diezgan bezjēdzīgi garlaicīga sviesta pārvēršas par sviestu, kas spēlējas ar uguni.
Jāatzīst, ka man patika abas šīs filmas dziesmas - "Raped in the Face" un "Rock Me, Sexy Jesus", kas gan neizceļas ar savu piedienīgumu un intelektuālismu, bet mani tas kaut kā sevišķi nesāpina. Filmai patiešām ir "balls", un atsevišķās epizodēs tā bija arī gana labi smieklīga, tādā kā "School of Rock" stilā. Tā nav šedevrs, un arī trūkumus tajā saskatīt nepavisam nebūtu grūti, bet kopumā tieši vīlies tajā neesmu - jo neko sevišķu arī negaidīju.
2009-02-20
comments powered by Disqus