Kolja
Ja godīgi, man nav īstas skaidrības, kā tas sanāca, ka tāds čehu kino (un ne tikai kino) cienītājs kā es līdz šim nebiju redzējis "Koļu" - vienu no tikai trīm Čehijas (un Čehoslovākijas) filmām, kas saņēmušas Oskaru kā gada labākā filma svešvalodā. Faktiski plāna skatīties tieši šo filmu man arī šoreiz nebija, taču caurskatot S. datoru, izrādījās, ka tā ir vienīgā tur atrodamā filma, kura atbilda virknei kritēriju:
1) es to nebūtu redzējis
2) neviens cits klātesošais to nebūtu redzējis
3) tā nebūtu garāka par 2 stundām
4) tā nebūtu dokumentāla filma
Diezgan nopietni kritēriji, vai ne? Tātad, "Koļa" ir stāsts par vīru pusmūžā, kurš apmēram 1988.gadā spēlē čellu bēru ceremonijās krematorijā un laiku pa laikam guļ ar dažādām sievietēm. Viņš ir rūdīts vecpuisis, kas atrodas pastāvīgos parādos, jo pārāk lielus izdevumus rada viņa mātes lauku māja. Orķestrī viņš spēlēt nevar, jo viņam tam neatbilst reputācija, tālab lai piepelnītos viņš nodarbojas ar uzrakstu atjaunošanu uz kapu plāksnēm. Un tad pazīstams kapracis viņam piedāvā "darījumu" - fiktīvas laulības ar kādu sievieti no Krievijas, kurai nepieciešama Čehoslovākijas pilsonība, jo viņa ne pārāk alkst atgriezties savā dzimtenē. Sākotnēji Luka (tā sauc galveno varoni) atsakās, taču tad viņam PATIEŠĀM savajagās naudu, un viņš piedāvājumu pieņem. Viss būtu labi, ja vien jaunā sieva pēc dažām dienām neaizlaistos vēl tālāk - uz Rietumvāciju. Tas Lukam rada divas nepatīkamas sekas - pirmkārt, gaidāmas nopietnas pārrunas ar policiju (fiktīvas laulības utt.), un Koļa. Proti, sieviete atstājusi savu piecgaīgo dēlēnu. Sākumā bērns paliek pie savas tantes, taču tad tā ņem un nomirst, un vecpuiša Lukas gādībā nonāk bērns. Kas rada problēmas:
1) viņam nav nekādas pieredzes saskarsmē ar bērniem
2) Koļa nerunā čehiski, bet Luka - krieviski
Vispār jau "Koļa" ir ļoti tipiska čehu filma - ar tradicionāliem čehu personāžiem, raksturīgu čehu humoru un ne mazāk raksturīgiem Prāgas skatiem. Un vienlaikus tā ir ļoti laba čehu filma - ar ļoti cilvēcīgu skatu uz laiku, kad viena sistēma bruka, bet otra veidojās. Tā nepolarizē labos un sliktos, stingros un glumos, tā vienkārši stāsta savu stāstāmo. Faktiski bija tikai viens elements, kas man filmā nepatika - tā bija Irina Ļivanova galvenā varoņa pseidosievas lomā. Viņas tēlojums man diezgan pamatīgi atgādināja latviešu kino, un tas nav parasti nekas labs. Citādi filma ļoti laba (vismaz - manā gaumē).
Piebilde - ļoti spēcīgas ir ainas ar to, kā Koļa arvien vairāk kļūst par kremāciju fanu. Biedējoši, bet savā ļoti īpatnējā veidā skaisti.
1) es to nebūtu redzējis
2) neviens cits klātesošais to nebūtu redzējis
3) tā nebūtu garāka par 2 stundām
4) tā nebūtu dokumentāla filma
Diezgan nopietni kritēriji, vai ne? Tātad, "Koļa" ir stāsts par vīru pusmūžā, kurš apmēram 1988.gadā spēlē čellu bēru ceremonijās krematorijā un laiku pa laikam guļ ar dažādām sievietēm. Viņš ir rūdīts vecpuisis, kas atrodas pastāvīgos parādos, jo pārāk lielus izdevumus rada viņa mātes lauku māja. Orķestrī viņš spēlēt nevar, jo viņam tam neatbilst reputācija, tālab lai piepelnītos viņš nodarbojas ar uzrakstu atjaunošanu uz kapu plāksnēm. Un tad pazīstams kapracis viņam piedāvā "darījumu" - fiktīvas laulības ar kādu sievieti no Krievijas, kurai nepieciešama Čehoslovākijas pilsonība, jo viņa ne pārāk alkst atgriezties savā dzimtenē. Sākotnēji Luka (tā sauc galveno varoni) atsakās, taču tad viņam PATIEŠĀM savajagās naudu, un viņš piedāvājumu pieņem. Viss būtu labi, ja vien jaunā sieva pēc dažām dienām neaizlaistos vēl tālāk - uz Rietumvāciju. Tas Lukam rada divas nepatīkamas sekas - pirmkārt, gaidāmas nopietnas pārrunas ar policiju (fiktīvas laulības utt.), un Koļa. Proti, sieviete atstājusi savu piecgaīgo dēlēnu. Sākumā bērns paliek pie savas tantes, taču tad tā ņem un nomirst, un vecpuiša Lukas gādībā nonāk bērns. Kas rada problēmas:
1) viņam nav nekādas pieredzes saskarsmē ar bērniem
2) Koļa nerunā čehiski, bet Luka - krieviski
Vispār jau "Koļa" ir ļoti tipiska čehu filma - ar tradicionāliem čehu personāžiem, raksturīgu čehu humoru un ne mazāk raksturīgiem Prāgas skatiem. Un vienlaikus tā ir ļoti laba čehu filma - ar ļoti cilvēcīgu skatu uz laiku, kad viena sistēma bruka, bet otra veidojās. Tā nepolarizē labos un sliktos, stingros un glumos, tā vienkārši stāsta savu stāstāmo. Faktiski bija tikai viens elements, kas man filmā nepatika - tā bija Irina Ļivanova galvenā varoņa pseidosievas lomā. Viņas tēlojums man diezgan pamatīgi atgādināja latviešu kino, un tas nav parasti nekas labs. Citādi filma ļoti laba (vismaz - manā gaumē).
Piebilde - ļoti spēcīgas ir ainas ar to, kā Koļa arvien vairāk kļūst par kremāciju fanu. Biedējoši, bet savā ļoti īpatnējā veidā skaisti.
2009-03-25
comments powered by Disqus