1996

Alias Grace

8.0
Greisa Mārksa savulaik bija Kanādā populārāka sieviete. Viņas slavas laiks gan nebija sevišķi ilgs un slava - glaimojoša, bet vēsturei jau patiesībā diezgan vienalga, vai cilvēks bijis Gandi vai Hitlers. Lai arī līdz Hitleram Greisai bija ļoti tālu, slavena viņa kļuva kā slepkava, kas laikam jau nav tas skaistākais veids, kā ieiet vēsturē. Viņa un viņas līdzzinātājs tika apsūdzēti nama, kurā viņi bija kalpotāji, saimnieka un viņa mīļākās slepkavībā. Greisai piesprieda mūža ieslodzījumu, kamēr čalim - nāvessodu. Tā kā pierādījumu tam, kurš ko īsti bija darījis nebija, un principā netrūka argumentu tam, ka Greisa visā šajā pasākumā bija drīzāk upuris, nevis vaininiece, tad sabiedrībā netrūka iniciatīvu viņas aizstāvībai un lūgumu viņu no cietuma atbrīvot, un zināms vien tas, ka pēc diezgan ilgiem gadiem viņa no cietuma tomēr tika atbrīvota. Taču stāstā ir gana daudz neskaidrību, un šīs neskaidrības tad sava stāstījuma veidošanai izmanto viena no mūsdienu slavenākajām kanādiem - rakstniece Margareta Atvuda, kuras slava ir daudz pozitīvāka nekā grāmatas varonei.
2018-10-05 20:31:12
book, 1996

Blue is the Colour

7.5
Nezinu, kā ir realitātē, bet manās acīs "The Beautiful South" ir pieskaitāmi one hit wonder kategorijai - grupa, kura vēstures annālēs iegūlusi ar "Don't Marry Her" dziesmu, kura deviņdesmito gadu vidus poproka kontekstā ir kaut kas līdzīgs kā Deep Blue Something "Breakfast at Tiffany's" - pietiekami gudra popmūzika ar savu devu sentimenta un savu devu ironijas. Protams, "The Beautiful South" gadījumā patiesībā ironijas noteikti ir vairāk kā sentimenta, jo cik gan sentimentāla var būt dziesma, kuras piedziedājumā (albuma versijā) skan "Don't marry her, fuck me"?
2017-08-03 05:59:11
music, 1996

12 Golden Country Greats

8.0
Savulaik "Ween" manā pleilistē dzīvojās visai regulāri, bet pēdējā laikā kaut kā biju par šo ansambli piemirsis, un ar ko gan var labāk atjaunot pazīšanos kā ar šī ansambļa visnetipiskāko ierakstu?
2013-08-20 08:15:10
music, 1996

Turn Off The Radio

8.0
Tik daudz, lai mani pārliecinātu, nemaz nevajag. Noklausījies Reel Big Fish debijas albumu, es biju ļoti skeptisks attiecībā pret šo grupu un manu sākotnējo ieceri apmeklēt tās koncertu. Tagad, kad esmu noklausījies tās otro plati, biļete uz koncertu ir jau manā kabatā (t.i., e-pastā) un ar nepacietību gaidu Reel Big Fish uzstāšanos Palladium 22.martā.
2013-02-18 12:56:52
music, 1996

Everyone Says I Love You

8.0
Šo filmu bija vakar paredzēts skatīties "Baltijas pērlē", taču sanāca tā, ka galīgi nebija iekšā braukt uz centru (plus drusku aizsēdējos darbā - priekšvēlēšanu dienas nav vieglas), līdz ar to tā tika skatīta tradicionālajos mājas apstākļos. Kā jau esmu iepriekš rakstījis, Vudija Alena filmas man nu jau kādu ilgāku laiku ļoti patīk un ir garām tās dienas, kad viņš līdzīgi Bobam Dilanam ietilpa man nepieņemamo tipāžu sarakstā. Jāatzīst gan, ka šī filma nav tieši tas viņa kino darbs, kurš cilvēkam varētu pārvarēt alenofobiju - kaut vai tāpēc vien, ka vienu no lomām šajā filmā atveido pats Alens, un arī tāpēc, ka filma ir mūzikls. Jā - tajā ir daudz muzikālu fragmentu, turklāt tas ir mūzikls šī vārda klasiskākajā nozīmē - ar tādu audiovizuālo noformējumu, kas varētu iederēties "Singin` in the rain" ēras filmās. Protams, ar to vien atšķirību, ka Alens šajā visā pasākumā pievieno savu devu ironijas un pārvērš muzikālos fragmentus uzspēlētā balagānā, kur dziedāt un dejot var gan pacienti slimnīcā, gan miroņi ("It`s later than you think"). Filmas neapšaubāms trumpis ir tas, ka Alens tajā sapulcējis mega zvaigžņu ansambli - Džūlija Roberts, Goldija Hona, Drjū Berimora, Edvards Nortons, Natālija Portmane, Alans Olda, Bilijs Kradaps, Tims Rots. Kā jau tas Alena filmām ir raksturīgi, arī šī ir stāsts par attiecībām, turklāt - par daudzām attiecībām. Pats Vudijs Alens, protams, spēlē to pašu personāžu, ko visās citās savās filmās - neirotisku drusku dīvainu tipāžu, kuram dzīvē ir bijis daudz attiecību ar skaistām sievietēm, bet tās visas allaž ir beigušās ne pārāk veiksmīgi, un viņš joprojām mīl savu bijušo sievu, kurai gan ir cits vīrs un vairāki bērni ar šo vīrieti. Filmā ir sava deva pasmiešanās par šo un par to - gan par liberāļiem, kādiem pieskaitāmi filmas galvenie varoņi (Honas varone izpestī no cietuma daudzkārt sodītu noziedznieku un uzaicina viņu uz vakariņām pie savas ģimenes, kurš šis bandīts savaldzina vienu no viņas meitām, kas pēkšņi viņas liberālo un demokrātisko attieksmi pret šo vīrieti pilnībā atvēsina), gan par konservatīvismu (vienīgais ģimenes puika ir pārņemts ar republikāņu idejām un pastāvīgi debatē ar savu tēvu par šiem jautājumiem), gan par citām Alenam visai raksturīgām tēmām.
2011-09-17 09:42:54
film, 1996

Ridicule

6.0
Kā tiek apgalvots šīs filmas ievadā, Ludviķa XVI galmā īstais karalis bija asprātība. Ja tā ir tiesa - nav īsti brīnums, ka asākie prāti savu dzīvi beidza uz giljotīnas. Filmas galvenais varonis ir kāds progresīvais augstmanis, kas vēlas dabūt karaļa atbalstu nopietniem purvu susināšanas darbiem savos īpašumos, kuriem viņam pašam nav naudas. Purvu dēļ viņa zemnieki slimo un mirst, un labais marķīzs vēlas darīt zemniekiem labu. Taču problēma ir tajā, ka patiesībā arī valstij nekādas naudas nav, un tikai karaļa ne pārmērīga tālredzība var ļaut marķīzam īstenot savus plānus. Problēma gan ir tajā, ka neviens viņu tur uzreiz tā pie karaļa klāt nelaiž, lai kaut ko šādu sasniegtu, vīrietim vispirms ir jāpārliecina augstmaņi par savu asprātību, jo pretējā gadījuma tāds nemaz nevar karalim acīs rādīties. Un es te nu teikšu kā droši vien būtu par šīs filmas varoņiem teicis ikviens kārtīgs franču revolucionārs - visus viņus vajadzētu atbrīvot no galvām, kas tik to vien var darīt, kā gvelzt dažādas neasprātīgas stulbības. Nezinu, vai arī mūsdienās francūži tik ļoti godā "esprit" jeb asprātību, bet ceru, ka nē. Protams, filma jau patiesībā izsmej šos visus asprāšus, kuri savus asos vārdus pamatā liek lietā tikai talab vien, lai varētu sasniegt savus savtīgus un ne pārāk jēdzīgus mērķus. Filma neiztiek bez mīlas trijstūra starp marķīzu, cita marķīza meitu un vienu no augstāko aprindu dāmām (Fanija Ardāna šajā lomā ir īpaši iederīga). Bet kopumā filma tiešām ir par augsto aprindu netikumiem, un kaut kādā ziņā tā idejiski būtu pat izrādāma Padomju Savienībā (ar to vien piebildi, ka galvenais varonis pēc idejas nevarētu būt labs, jo viņš ir augstmanis). Saturiski gan laikam teikšu, ka man šī filma nu tā... neteiksim, ka baigi patiktu, tāds diezgan tipisks kostīmkino bez kaut kādas dižas odziņas, īsti nesaprotu, par ko tā saņēma veselu plejādi Cēzara balvu, un vēl arī Oskara nomināciju.
2011-07-19 23:13:56
film, 1996

The Return of John MacNab

7.0
Iespējams, lai lasītu "The Return of John Macnab", vispirms vajadzētu būt izlasījušam oriģinālo "John MacNab" - 20.gadsimta sākumā uzrakstītu romānu, kurā trīs vīrieši, garlaicības mākti, izlemj pastrādāt vairākus malumedniecības darbus, piečakarējot vietējos privātīpašniekus. Endrjū Greigs savā mūsdienās tapušajā darbā vecajam stāstam iedveš jaunu dzīvību, kad trīs vīrieši izlemj, "John MacNab" grāmatas iespaidā pastrādāt ko līdzīgu kā tajā grāmatā, un tāpat visi kolektīvi saukties par John MacNab, kā to darīja sākotnējās grāmatas varoņi. Vēl pirms viņi ir pastrādājuši savu pirmo malumedniecības darbu, bet jau ir izziņojuši sabiedrībai, ka viņi to veiks (vienlaikus notiek cīņa par brīvas piekļuves tiesībām dažādos privātīpašumos, cik saprotu, Skotijā šī tēma pēdējās dažas desmitgades ir bijusi ļoti aktuāla), viņiem piebiedrojas žurnāliste Kristija, kurai ir izdevies atšifrēt, kādi cilvēki slēpjas zem John MacNab pseidonīma (ja kas, šie varoņi ir - kopīraiteris, kura sieva negaidīti mirusi lidojuma laikā; kādreizējais specdienestu darbinieks, kuram ir iestājusies krīze laulības dzīve; aktīvs sociālists), un Kristija arī izlemj būt daļa no šīs bandas. Tad notiek plānošana, apčakarēšana, tā saukto noziegumu pastrādāšana, un gluži tāpat kā oriģinālajā darbā, trešais pasākums beidzas ar varoņu noķeršanu, bet nekādus baisos sodus viņi par to nemaz dabūt nevar, jo notikušais ir drīzāk bijis izklaide, nevis reāls noziegums. Katrā ziņā grāmata ir uzrakstīta diezgan izteikti humoristiskā manierē, un vismaz man radās sajūta, ka Greigs ir iespaidojies no Duglasa Adamsa, veidojot varoņus un situācijas, lai gan, protams, Greiga grāmatā nav ne miņas no fantastikas, toties te ir jūtamas zināmas postmodernas tendences un ceturtās sienas nojaukšana. Es gan neteiktu, ka man šī gramata būtu super labi patikusi, bet kopumā tā noteikti nav slikta lasāmviela.
2010-11-09 07:21:01
book, 1996

Purpendicular

7.0
Ričijs Blekmors ir prom un tagad jau šķiet, ka uz neatgriešanos. Viņa vietā stājas Stīvs Morss, amerikāņu ģitārvirtuozs no fusion grupas Dixie Dregs. Piecus gadus pēc kārtas Morsu žurnāls "The Guitar Player" bija atzinis par gada labāko ģitāristu, līdz ar to šaubu, ka viņš māk spēlēt, nevienam nebija. Jautājums bija tikai - cik labi viņš iederēsies Blekmora vietā? Līdz šim tomēr grupa bija ierakstījusi tikai vienu albumu bez Ričija, un tas nebija nekāds šedevrs, un neapstrīdami spožākie grupas mirkļi saistījās ar diviem cilvēkiem - Blekmoru un Lordu.
2010-10-28 09:35:19
music, 1996

Trying to Save Piggy Sneed

7.0
Lai arī Džons Ērvings ir viens no mūsdienu populārākajiem ASV rakstniekiem, man kaut kā sevišķi satuvināties ar viņa daiļradi līdz šim nav izdevies. Iespējams, tas saistīts ar to apstākli, ka viņš ir viens no tiem autoriem, kam patīk rakstīt blāķus - milzīgus un super apjomīgus tekstus, kuriem man gluži vienkārši pietrūkst pacietības. Līdz ar to "Trying to save Piggy Sneed" kā īsstāstu krājums man ir daudz labāk piemērots par šī autora romāniem.
2010-07-16 08:03:46
book, 1996

Last Night`s Fun: About Time, Food and Music

6.5
Pirms tagad jau diezgan daudziem gadiem lasīju Kārsona romānu "Shamrock Tea" jeb "Āboliņa tēja" - brīnišķīgu maģiskajam reālismam (tā man vismaz šķiet) piederīgu romānu, kura dēļ vēl ilgstoši pēc tam meklēju iespējas izlasīt vēl kaut ko no šī autora darbiem, bet bez jebkādiem sasniegumiem. Un te pēkšņi, kad atguvu iespēju apmeklēt Svešvalodu bibliotēku, tajā plauktā ieraudzīju vienu šī autora grāmatu. Pirmā reakcija bija: yeee!
2010-04-11 00:07:55
book, 1996

Навигатор

7.5
Būtu nedaudz pārspīlējums teikt, ka man nav aplicis klausīties "Akvarium". Patiesību sakot, pēdējā mēneša laikā gandrīz neko citu arī klausījies neesmu, un tik liels šīs grupas cienītājs tomēr neesmu, tā ka kopumā es tomēr priecājos, ka pamazām mana epopeja ar šīs grupas albumu baudīšanu tuvojas beigām.
2009-11-12 06:08:58
music, 1996

Чубчик

5.5
Vispār interesanti - it kā taču Akvarium parasti IR Boriss Grebenščikovs, bet BG ieraksti, kas izdoti bez grupas zīmes, patiešāmi izklausās ievērojami atšķirīgi no grupas pamatveikumiem. Un arī "Čubčik" ir tāds albums, kas dīvaini izklausītos "Akvarium" izpildījumā.
2009-11-11 06:20:04
music, 1996

Father Ted: Season 1

6.5
Kaut ko es reizēm nesaprotu - kā tas var būt, ka "Tēvu Tedu" uzskata par teju vai labāko komēdijseriālu, kas radīts britu salās (šajā gadījumā Īrijā) pēdējās dažās desmitgadēs. Ja tam tik daudz cienītāju nebūtu, es droši vien būtu izvairījies no šī seriāla iepazīšanas mēģinājumiem. Noskatījos vienā vakarā pirmo sezonu, tad vēl vakar divas sērijas no otrās sezonas, taču domājams, ka līdz galam to tomēr neskatīšos.
2009-07-13 12:43:32
film, 1996

Beautiful Freak

7.0
Manā krājumā ir atrodami veseli četri šīs grupas albumi jeb aptuveni par četriem albumiem vairāk nekā es uzskatītu par nepieciešamu. Savulaik liels (relatīvi) šī izpildītāja cienītājs bija Ziņģis, bet īsti drošs, ka viņš vēl joprojām reizi pa reizei savā ripuļu atskaņotājā uzliek kādu "Novocaine for the soul" vai "My beloved monster", es neesmu. Tie tomēr bija citi laiki - pokemoniskāki laiki pat varētu teikt. Šausmīgi depresīva tomēr ir šī mūzika, varbūt pat diezgan skaista, bet tomēr ļoti tāla no dzīvesprieka. Patiesībā dīvaini - no visiem šiem četriem albumiem es atceros tikai divas dziesmas, abas no tām ir pirmajā platē, un vienu no tām nemaz neatceros pašu Eels dēļ, bet gan tālab, ka tā skanēja pirmajā "Šrekā" - runa, protams, ir par "My beloved monster". Jā, un otrā dziesma ir "Susan`s House" un tās ierunātā daļa par nepilngadīgu meiteni un tās bērnu. Izņemot šīs dziesmas (kuras vismaz atceros) neko daudz par šo albumu pateikt nevaru - tāds diezgan tipisks indy singer-songwriter stils, ar lielu uzsvaru uz liriskiem un pietiekoši depresīviem dziesmu tekstiem, ar zināmu līdzību ar "Radiohead" agrīnā posma daiļradi - pirms šie pievērsās psihodēliskajām tēmām. Un reizēm šīs dziesmas ir skaistas - kaut vai "Beautiful Freak", "Lucky Day in Hell". Pareizā noskaņojumā es varētu šo ierakstu klausīties, bet man ir nepieciešams tiešāms the right state of mind, lai kaut kam tādam pievērstos. Tikām šobrīd kaut kā diži noskaņojuma man šajā lietā iedziļināties nav.
2009-07-08 16:20:48
music, 1996

Set the Twilight Reeling

8.0
Lū Rīds patiešām ir viens no tiem mūziķiem, kas uz vecumu ja ne gluži kļūst labāks, tad vismaz sliktāks arī ne. Katrā ziņā "Set the Twilight Reeling" ir viens no viņa karjeras labākajiem ierakstiem, to esmu gatavs apgalvot (lai arī kritiķu acīs tas noteikti nav viens no viņa labākajiem veikumiem). Kā jau tas raksturīgi Rīda ierakstiem, šis ir viens maksimāli atslābināts albums, turklāt tas ir atslābināts pat tajos brīžos, kad Rīds ir tiešs un agresīvs. Protams, var teikt, ka tādas dziesmas kā "NYC Man", "Finish Line" vai "Hang on to Your Emotions" vecais labais Lū ir štancējis tonnām, bet man vienkārši ļoti patīk viņa pieeja. Protams, melodijas šeit lielākoties ir ļoti vienkāršas un galvenais skaistums ir Lū sirsnīgajā vokālā un lieliskajos tekstos (lai arī "Egg Cream" gadījumā es par tekstu lieliskumu varētu pastrīdēties). Un man patiešām patīk kā Rīds gandrīz vai repo "Hang on to your emotions":
2009-06-12 10:47:44
music, 1996

Tesis

7.0
Alehandro Amenabara ("Open your eyes", "The Others", "Mar Adentro") pirmā ievērojamā filma ir viena no tām kino lentēm, kuras ilgi nevarēju saņemties noskatīties. Varu paskaidrot, kāpēc. No vienas puses - mani interesē spāņu kino, turklāt vēl Amenabars patiešām augstu kotējas šīs valsts režisoru vidū. No otras - izlasot IMDb anotāciju: "While doing a thesis about violence, Ángela finds a snuff video where a girl is tortured until death. Soon she discovers that the girl was a former student in her faculty", īsti vēlme piedāvāt kādam skatīties šo filmu man neradās. Starp citu - ja nemaldos, to lejuplādēt man piedāvāja Movielens, apgalvojot, ka tā būtu viena no tām erotisku tēmu (bet visticamāk - ne skatu) piesātinātajām drāmām, kas man pēdējā laikā ir viens no iecienītākajiem kino žanriem.
2009-06-11 09:23:00
film, 1996

Kolja

8.0
Ja godīgi, man nav īstas skaidrības, kā tas sanāca, ka tāds čehu kino (un ne tikai kino) cienītājs kā es līdz šim nebiju redzējis "Koļu" - vienu no tikai trīm Čehijas (un Čehoslovākijas) filmām, kas saņēmušas Oskaru kā gada labākā filma svešvalodā. Faktiski plāna skatīties tieši šo filmu man arī šoreiz nebija, taču caurskatot S. datoru, izrādījās, ka tā ir vienīgā tur atrodamā filma, kura atbilda virknei kritēriju:
2009-03-27 17:52:36
film, 1996

Bridges to Babylon

7.0
Diemžēl "Rolling Stones" ne tuvu nav viena no manām visu laiku mīļākajām rokgrupām. Diemžēl tādēļ, ka sevi tomēr uzskatu drīzāk par "roķīgo", nekā "popsīgo" cilvēku. Un tomēr ja man būtu jāizdara izvēle starp stouniem un bītliem, es bez domāšanas par labāku atzītu Liverpūles kvartetu un nevis Londonas kvintetu.
2009-01-13 17:28:58
music, 1996

The Birdcage

6.0
Principiālākais jautājums, kas man radās pēc Maika Nikolsa režisētās "The Birdcage" noskatīšanās, bija sekojošs - kādā veidā visi šeit iesaistītie cilvēki piekrita piedalīties šajā filmā? Maiks Nikolss tomēr ir ievērojams režisors, kurš savulaik radījis pat "Who`s Afraid of Virginia Woolf", bet nesenākos laikos - "Charlie Wilson`s War". Džīns Hekmens arī nav no C klases geju filmu aktieriem un pat Robins Viljamss tāds nav, taču viņi visi iesaistījās šīs filmas tapšanā, un gala rezultāts nemaz nebija tik dramatisks, kā varētu gaidīt.
2008-10-17 16:53:33
film, 1996

Broken China

6.8
Lai arī Riks Raits man šķiet vismazāk interesantais no visiem Pink Floyd dalībniekiem, nākas atzīt, ka "Broken China" ir ļoti labs albūms par depresiju, varbūt ne gluži "Dark side of the moon" līmenī, bet cik gan vispār ir albūmu, kas varētu līdzināties DSotM? Kādi divi-trīs maksimums, līdz ar to diez vai vajadzētu Raitam pārmest, ka viņš nespēj atkārtot 1973.gada veikumu.
2008-04-08 10:48:42
music, 1996

Kasandras zīme

6.5
Čingizs Aitmatovs, protams, ir kulta rakstnieks, kas nozīmīgs ne vien bijušās PSRS teritorijā, bet arī ārpus tās. Tomēr man nākas atzīt, ka vismaz pēdējie divi viņa darbi, ko esmu izlasījis, mani pārāk nesaistīja. Savulaik, kad lasīju "Un garāka par mūžu diena ilgst", tas šķita labs, bet jāņem vērā, ka es no šī romāna neko neatceros, līdz ar to paļauties uz manu atmiņu nebūtu tas gudrākais pasākums.
2008-04-01 14:43:47
book, 1996

Bottle Rocket

6.0
Pēc "Bottle Rocket" noskatīšanās beidzot varu pavēstīt - tagad esmu redzējis visas Vesa Andersona pilnmetrāžas filmas. Protams, patiesība ir tāda, ka šo filmu sevišķi daudz kopumā nav (5), bet mans sasniegums paliek. Šī filma turklāt ir zīmīga ar to, tā vienlaikus bija pilnmetrāžas kino debija ne vien Andersonam, bet arī brāļiem Lūkam un Ovenam Vilsonam.
2008-03-12 14:22:12
film, 1996

The Hot

7.0
Второй альбом группы "Сжиматели орехов белок" наверное в 1997ом году стал самым неожиданным хитом по ту сторону Атлантики. Всё же второая половина 90х для большинства людей не была эрой музыки биг-бендов и свинга. Нет, это была пора возникновения всяких бой- и гэрл- групп, время колледжного рока и для некоторых - бритпопа. А что в это время испоняли эти "Белки"? Добротный, немного пародийный довоенный ретро. И песня "Ад" из этой пластинки вдруг стала знаменитой по всему континенту. Как такое возможно?
2008-02-04 17:15:47
music, 1996

Naivee. Super

8.4
Godājamais Lū kungs,
2007-11-20 10:39:34
book, 1996

Die For The Government

7.0
Kāpēc man patīk Anti-Flag un nepatīk vairums daudz populārāku "jauno" pankroka grupu? Tāpēc, ka viņi ir "the real thing" - viņu mūzika pamatā ir "The Ramones" un "Sex Pistols" turpinājums, nevis mazliet spurainākai auditorijai pārveidota Enrikes Iglesiasa daiļrade.
2007-11-09 17:08:31
music, 1996

Friction, Baby

6.5
"Better than Ezra" ir viena no tām grupām, par kuru es zinu, ka tai ir atmiņā paliekošs nosaukums, bet neko citu nezinu. Viņiem droši vien savu nosaukumu ir veltījuši "Less than Jake", lai gan nevar zināt. Vēl zinu, ka man savulaik šķita, ka viņi ir viena no indie scēnas grupām, lai gan faktiski nekā īpaši indijiska viņos nav.
2007-11-06 17:26:48
music, 1996

Mother Night

8.0
Redz - man izdevās savā īpašumā iegūt vēl vienu no Kurta Vonnegūta romānu ekranizācijām! Šoreiz - "Māti nakti" ar Niku Nolti galvenajā lomā.
2007-11-06 14:08:00
film, 1996

Discover My Soul

6.0
Atzīšos godīgi - man šodien nemaz nav noskaņojuma klausīties H-Blockx vai jebkādu citu grupu, tā ka sekojošais albuma apraksts nebūs īpaši detalizēts un realitātei atbilstošs. Mugura sāp vienkārši pretīgi un kaut cik normāli es jūtos vien staigādams apkārt, bet sēžot ir pavisam draņķīgi, tā ka šodien droši vien esmu uzstādījis savu personīgo pie datora darba laikā nesēdēšanas rekordu. Rītdien gluži iespējams, ka uz darbu neiešu, bet došos pie ārsta, bet to vēl redzēs - atkarībā no pašsajūtas.
2007-10-23 17:25:38
music, 1996

La Révolution Des Fourmis

4.0
Beidzot esmu pieveicis vienu no Verbēra grāmatu cikliem un varu pateikt īsi - tas ir mēsls! Jā, es, kas sākotnēji pret šo rakstnieku izturējos pozitīvi, varu pateikt, ka viņš ir ļoti vājš rakstnieks. Viņa romānos mēdz ieviesties labas idejas, bet pasniegt viņš tās nemāk. Šī pati "Skudru revolūcija" brīžiem gandrīz kļūst par normālu romānu, bet...
2007-09-14 14:04:53
book, 1996

Chapayev and Void

9.0
Peļevina romāns "Čapajevs un Tukšums" bija viens no pirmajiem viņa darbiem, ko man gadījās lasīt, un noteikti arī viens no viņa labākajiem darbiem (lai arī patiesībā manā uztverē gandrīz visi viņa darbi varētu pretendēt uz saukšanos par labākajiem). Šis romāns tomēr ir īpašs ar to, ka tas vienlaikus ir ļoti dziļš un ļoti sekls.
2007-08-23 16:52:58
book, 1996

Everything Must Go

8.0
Uzskatījis par MSP cienītāju sevi nekad neesmu, kādreiz par šo grupu fanoja Ziņģis, bet vai viņš ir tās cienītājs vēl joprojām, es absolūti nezinu.
music, 1996

Cūku grāmata

5.0
Jāņa Einfelda Cūku grāmata manā plauktā mitinās nu savus gadus 8-9 noteikti un esmu arī iepriekš to lasījis, tomēr vienmēr ir interesanti novērtēt, kā ir mainījusies mana attieksme pret to vai citu mākslas darbu.
book, 1996

The Colour and the Shape

6.0
Manā pazīšanās ar Deiva Grola grupu "Foo Fighters" šis albūms gluži, kā arī tas atbilst hronoloģijai, bija otrai. Žēl tikai, ka kā pirmo es neklausījos grupas debijas ierakstu, bet pēc "Color and Shape" iznākušo "Nothing left to lose". Patiesībā es gan nezinu, kāpēc lai man tā būtu žēl, bet pareizi tas noteikti nav.
music, 1996

The Gray Race

7.0
Šādu mūziku, kādu spēlē "Bad Religion", es reizēm klausos ar lielāko prieku, kad uznāk pareizais noskaņojums. Vai 1. maijā sēžot darbā ir pareizais noskaņojums, lai klausītos agresīvu un ātru pankroku? Domājams gan. Tādas dziesmas kā Dead Kenedys ietekmētā "The Gray Race", melodiski poppancīgā "Them and Us" vai Offspring-iskā "Pity the Dead" ir tieši tādas zāles, kādas man šodien nepieciešamas. Reizēm Bad Religion mēģina arī kādu liriskāku noti, kā, piemēram, dziesmā "The Streets of America", kur var saskatīt pat zināmu līdzību ar Pearl Jam mūziku (jā, es zinu, ka my baby`s in love with Eddie Vedder) un varbūt pat ar Green Day un U2 kopdarbu. Protams, pancīgajai mūzikai ir viens liels trūkums - lai arī šajā albūmā ir 15 dziesmas, sajūta ir tāda, ka to ir ne vairāk kā 3-4, jo atšķirības starp tām ir diezgan minimālas, lai arī lipīgums ir labs un, piemēram, "Drunk Sincerity" ritmiņš man šķiet ļoti simpātisks.
music, 1996

V Empire (or Dark Faerytales in Phallustein)

2.0
Es zināju, ka tas brīdis pienāks un ka tas man nesagādās daudz prieka. Ir pienākusi diena, kad manās ausīs ir ieskanējies "Cradle of Filth", lai gan es vēl neplānoju pārvākties dzīvot uz servertelpu vai vēl jo vairāk Ieteikt kādam šo grupu klausīties. Bet man pašam to darīt nākas, jo MP3 disks ar numuru 6 satur šīs grupas mini albūmu "V Empire".
music, 1996

The People vs. Larry Flynt

8.0
Pēc "Goijas spoku" noskatīšanās, atcerējos, ka manā faktoīdā tā arī nav izmitinājusies viena no klasiskākajām Formana filmām - "Nācija pret Lariju Filntu". Tā kā Liene arī laikam šo filmu redzējusi nebija, ņēmu un to lejuplādēju. Sanāca pat viens tīri jauks kuriozs filmas skatīšanās procesā. Mēs bijām tikuši līdz ainai ar vairākām kailām sievietēm ņemamies baseinā, kad negaidīti ieradās Ziņģis un bija nedaudz pārsteigts, ieraugot, ko mēs skatāmies, nācās šim likt vilties, ka tā nebija zviedru porno filma, bet gan klasisks Holivudas kino gabals.
film, 1996

Wind in the Willows

4.5
Ja nu kaut ko es esmu noskatiijies tikai kaartiibas labad, tad taa ir shii filma. Protams, es kaadreiz biju liels "Veeja viitolos" cieniitaajs un taa bija beerniibaa viena no manaam miiljaakajaam graamataam, tomeer tie laiki ir pagaajushi un tikai sentimentaalu atminju deelj es shaadu filmu neskatiitos. Kas gan mani vareetu piespiest to skatiities, tas ir lielais bijusho Monty Python daliibnieku skaits, kas iesaistiijushies shajaa projektaa. Taatad, kas te ir piedaliijushies? Terijs Dzhonss atveido krupi un rezhisee filmu, Eriks Aidls ir zhurks (jaa shis vaards graamataa tika lietots viirieshu dzimtee), Dzhons Kliizs ir krupja advokaats, Maikls Peilins ir Saule (absoluuti bezjeedziiga loma imho). Sizhets: kurmja maaja tiek sagrauta, kad teritoriju tai apkaart no krutaa krupja paarpeerk zebiekstes, kas plaano vispaar visu izniicinaat. Kurmis sadraudzeejas ar zhurku un aapsi un meegjina vest krupi pie praata, bet krupis kljuust par auto maniaku un par zaadziibu nonaak cietumaa. Beigaas krupja mansion tiek atguuts un kurmis maaju salabo, tas buutu iisais variants. Takshu shoreiz es vairaak gribeetu pieveersties tam, kaapeec man shii filma nepatika. Protams, ka es zinaaju, ka taa ir beernu filma, liidz ar to manas expectations nebija iisti augstas, tomeer beigaas taapat jutos viilies (it iipashi esmu viilies taadeelj, ka sho filmu gribeeju dabuut savaa iipashumaa peedeejo paaris gadu garumaa). Aidla zhurks varbuut nav gluzhi perfekts, bet vismaz ir pacieshams, taapat arii Dzhonss ka krupis ir diezgan tipiski savaa elementaa, mazliet liidziigi kaa karalis Eerikaa vikingaa, bet paareejo paitonieshu lomas ir vienkaarshi tizlas. Kliizs kaa krupja advokaats ir smiekliigs tikai teorijaa - proti, doma, ka advokaats ir tik ljoti viilies savaa aizstaavaamajaa, ka pret to ir nezheeliigaaks par prokuroru, pati par sevi ir ok, bet Kliiza runaa nav nevienas smiekliigas fraazes. Un Peilins kaa Saule - kaada vella peec kaut kas taads vispaar bija nepiecieshams? Es saprastu, ja vinsh atveidotu kurmi - shai lomai vinsh buutu pat ljoti piemeerots, atshkjiriibaa no Stiiva Kuugana, kas tur, manupraat, bija pilniigi garaam. Veel trauceeja tas, ka filmai, ka vareeja noprast, bija stipri neliels budzhets, kaa rezultaataa taa izskataas peec taadas zemaakaa liimenja BBC filmas, kurai izteikti aptruucies liidzeklju. Plus veel filmaa ir vairaakas dziesmas, no kuraam divas gan ir ok - zebiekshu dziesma bija tiiri laba un taapat krupja himna, tikai peedeejaas atkaartoshanaas bija lieka, bet citaadi - nezinu, kaa beerniem, bet man kaa Paitonu cieniitaajam nepatika, un es esmu taads cilveeks, kursh pat Harija Potera filmaam deva papildu punktus par Kliiza piedaliishanos.
film, 1996

Septej

7.0
Tā, nu man ir jātzīstas. Labi, varbūt tas nav gluži grēks, bet tas ir mazliet nožēlojami. Es noskatījos šo filmu, bet neko daudz no tās nesapratu. Iespējams, tādēļ, ka es tomēr ne vella no čehu valodas nezinu un skatīties šajā valodā filmas bez subtitriem ir pavisam mulķīgi. Iespējams tādēl, ka arī DIVX kvalitāte bija vairāk nekā pieticīga - cik saprotu, filma tikusi ierakstīta no televizora un televīzijā, kā zināms, attēla kvalitāte nav pati pasaulē labākā, drīzāk otrādi. Ko es šajā filmā redzēju? Beibi, kas stopo lauku ceļa malā, mašīnā paņem kaut kāds tips, kas visu laiku zviedz un mētā kruto (bišķi atgādināja vienu manu kolēģi). Pēc tam vinš beibi aizved uz kaut kādu bāru, kur šo iepazīstina ar citu džeku, kuram ar to uzreiz izveidojas labāks kontakts. Vēl tur bija kaut kādi dīvaini geji, par kuriem es neko daudz nesapratu, vispār filma pamatā bija par attiecību problēmām, bet kas īsti ir tie cilvēki, kas par attiecībām. Novērtēšu uz septītnieku, tāpēc ka nesapratu. Viens tips mēģināja uztaisīt pašnāvību, nolecot no jumta, bet ugunsdzēsēji viņu nocēla.
film, 1996

Stealing Beauty

8.0
"Stealing Beauty" ir tāda filma, par kuru es varētu droši rakstīt, ja mana lapa sauktos nevis vakardienas analītiķis, bet "Sarunas par seksu". Un tomēr es par to varu rakstīt arī par analītiķi uzdodamies.
2007-08-30 17:27:11
film, 1996

Skimmer

7.5
Uzreiz jāatzīst, ka vienu vilšanos man šī grāmata sagādāja. Latviski par "Mēnespienu" nodēvētais romāns lika cerēt, ka tas kļūs par pirmo Islandē (vai Īslandē, atkarībā no latviešu pareizrakstības pieejas) tapušo daiļliteratūras darbu, kam sava vietiņa atradusies arī manā necilajā siera vortālā. Tomēr izrādījās, ka Jorans Tunstrēms savā būtība bijis viens riktīgs blēdis - kā lai viņš arī neuzdotos par autentisku īslandieti, no dabas viņš ir zviedrs un arī šī grāmata pieskaitāma zviedru literatūrai. Tās galvenais varonis ir kāda īslandes radio darbinieka dēls, bet pastarpināti galvenais varonis ir pats šis darbinieks. Grāmata rakstīta ziemeļniekiem visai raksturīgā mazliet mitoloģiskai līdzīgā manierē, kur ļoti liela nozīme ir "skandināviskajam" poētiskumam un aukstajai mīlestībai (grūti saprast, ko ar to gribu teikt, bet zinātāji sapratīs). Grāmatā ieskanās arī kādas mazāk nopietnas notis, visai vīpsnājoši izsakoties par Īslandes diženi raženo valsti un tās vienīgo (galveno) eksporta preci. Patiesībā par zivīm izteikumi nav viepsnājoši, bet vīpsnāšana vairāk skar pašu valsti un tās amatpersonas, kā, piemēram, tipu, par kuru oficiāli visiem ir zināms, ka viņš nodarbojas ar spiegošanu un ka viņa profesija "poēts" ir tikai aizsegs. Tāpat visai stilīgā manierē varoņa tēvs zaudē saprātu, bet tur tie cilvēki ir tādi, ka līdz ar to viņš nemaz tik ļoti atšķirīgs no pārējiem nekļūst. Kas ir "mēnesspiens", es laikam nemaz tik vienkārši atbildēt nespēšu.
book, 1996

Bad Hair Day

6.0
Eh, kur tie laiki, kad es pirmo reizi dzirdēju par Dīvaino Elu Jankoviču. Tas būs bijis kaut kad 90-to vidū, kad televīzijā bija kaut kāds raidījums, kur varēja balsot par videoklipiem un viens no tiem bija Weirda "episkais" "Smells like Nirvana". Ja nu vienu lietu es nesapratu, tad tas bija kāpēc vecis uzvilka balerīnas kostīmu un vispār - kas tas par sviestu. Raidījuma vadītājs runāja par Veirdu, tā it kā viņš būtu kaut kāds krutais tips, kas visiem jāzina. Nākamā reize, kad viņš "atgriezās", bija disks ar Veirda izlasi, pie kura tiku kādā 11-tajā klasē. Īpaši man iepatikās viņa kompozīcijas "Wrong foot amputated" un "Windows 95 sucks". Izrādījās gan, ka šīs dziesmas Veirds nemaz neizpilda, bet vienkārši internetā gandrīz visu parodiju mūziku piedēvē tās leģendārajai zvaigznei - Weird`am Al Yankovičam. Kad es tiku pie "Bad hair day", es par Veirdu zināju jau daudz vairāk, un pat biju dzirdējis pāris no šī diska dziesmām. Pirmkārt, protams to ievadošo "Amish paradise", kas gan ekselenta lielā mērā ir pateicoties perfektajam videoklipam un asprātīgajiem tekstiem. Jāatzīst, ka pārējās diska parodijas mani kaut kā nav piesaistījušas. Pirmkārt, tā ir "Cavity Search`", kas parodē U2 "Hold me thrill me". Personīgi man patīk, ja parodija ir trāpīga, ne tikai komiska. Un kas lūdzu ir smieklīgs dziesmā par iešanu pie zobārsta un cik ļoti tas ir saistīts ar oriģinālu, izņemot mūziku? Lai gan muzikāli dziesmai, protams, nav ne vainas. "Gump" - parodija par dziesmu "Lump", atkal ir viena forša dziesma, tikai pilnīgi bezjēdzīga. Veirdam vispār ir raksturīgs stiliņš atstāstīt dziesmās filmu sižetus ("Spiderman", "American Pie" versija ar Zvaigžņu kariem), un šeit viņš to izmanto, lai pastāstītu mums par Forestu Gampu. "Syndicated Inc" oriģinālā versija man nav zināma, bet tekstā neko īpaši interesantu nesaskatu, un manā izpratnē tā ir pārāk vienmuļa. Visubeidzot, parodējot TLC "Waterfalls", Veirds, pirmkārt paņem ne īpaši foršu girlbanda dziesmu un vēl pataisa to par "Phony calls" - brīdinājumu, ka joku telefona zvani nav nekas labs. Diemžēl esot jau pēcskolas vecumā un no tīņu stulbuma vairāk vai mazāk brīvam man tas neko asprātīgi neliekas. Cita lieta ir "Alternative Polka" - viens no labākajiem Veirda ražojumiem polku žanrā, kas pieskaras gan Beck "Loser", gan Green Day "Basket Case", gan visam pa vidu. Protams, neviens Veirda albūms nav brīvs no viņa oriģinālajām kompozīcijām - tizli sisijīgā "Everything you know is wrong", atmosfēriski nirvaniskais un par spīti stulbajam tekstam foršais "Callin` in Sick", akapella "Since You`ve Been Gone" - albūma piepildītājs, "I`m So Sick of You" - crap, vēl viens "šausmīgi asprātīgais" gabals "I Remember Larry". Ja viņš būtu atcerējies par Leisure Suit Larry, šis albūms noteikti man patiktu daudz labāk, bet te runa ir par kaut kādu "neighborhood prankster", kas padara to par vēl vienu primitīva humora piemēru un šis Larijs lieliski iederētos mega stulbajā filmā "Dennis the Menace" vai vēl kādā citā analoģiskas kvalitātes sviesta gabalā. Vienīgā Veirda solo dziesma šajā diskā, kas man patiešām patīk ir "The Night Santa went Crazy" (izņemot Calling in sick) - tā patiešām ir smieklīgā un ļoti skaistā Ziemassvētku dziesma "The Night Santa went crazy", kas stāsta par Ziemassvētku vecīša sajukšanu prātā un pārvēršanos par slepkavojošu monstru. Vispār jau jāatzīst, ka Veirds nav albūmu mūziķis - no visas viņa divdesmitpiecus (un vairāk) gadus ilgās karjeras varētu kopā salipināt izcilu viena vai divu disku izlasi, bet vajadzības klausīties visas bezjēdzīgi tizlās parodijas un bezmērķīgos mēģinājumus solo laukā vismaz manuprāt nav.
music, 1996

Snezhij lev

7.0
Varu atzīmēt, ka "Sņežnij lev" ir pirmais mūzikas ieraksts, ko esmu klausījies savā tagadējā darba vietā. Nezinu, vai tas ir zīmīgi, vai arī nav, bet fakts ir pieminēšanas vērts. Stilistiski tas ir diezgan tipisks 90. gadu Akvarium - pirms atgriešanās pie regejiskajiem elementiem, ar lielu daudzumu atsauču uz krievu tautas kultūru, kā arī ar zināmām hinduisma un budisma notīm. Albūmu ievada bezmaz vai mantriskā "Serebrjannaja roza", kas pāriet ļoti tipiskajā Akvarium kompozīcijā "Glaz ciklopa", kas vēsta par cilvēku, kura dzīvē priecīgie brīži - dzērums - mijas ar skumjajiem - paģirām. Daudz interesantāks man patiesībā šķiet blūziskais "Drevne russkaja toskā", kurā Grebenšikovs stāsta par to, kā Krievijas leģendārie varoņi - Iļja Muromecs un kompānija mūsdienās ir pārvērtušies par totāliem sviestiniekiem. Vēl viens literārs varonis, kam veltīta kompozīcija šajā albūmā, ir Dubrovskis (es gan īsti neatceros, kāds bija tās grāmatas saturs, jo to mums bija jālasa skolā krievu valodas stundās kaut kad bezdievīgi sen). Vēl viena albūma virsotne ir kompozīcija "Великая Железнодорожная Симфония". Kopumā albūms ir ļoti romantisks, lirisks, baudāms, un tomēr tam ir raksturīgs viens neatsverams mīnuss - oriģinalitātes trūkumus. Es gan īsti nezinu, vai citos albūmos "Akvarium" atdarināja šī albūma noskaņas, vai otrādi, bet man vismaz gribētos kaut ko oriģinālāku.
music, 1996

Swingin` With Raymond

6.0
Šī albūma, iespējams, vislielākā vērtība slēpjas tā nosaukumā, gluži tāpat kā Lāčplēsim - ausīs. Maz, gaužām maz ir mūzikas ierakstu, kuru nosaukumos būtu pieminēts es. Nezinu, kāpēc tā ir sanācis, bet es neesmu laikam šajā ziņā pieprasīts. Esot kaut kāds latino izpildītājs Raymond, kuram ir arī albūms Raymond, plus grupai "Mental as anything" is disks "Cyclone Raymond", bet tas ir gandrīz viss. Turklāt - nevienu no šiem diviem izpildītājiem es patiesībā neesmu dzirdējis. Žēl gan, ka šis nav Chumbawamba labākais albūms, par spīti nosaukumam. Disks konceptuāli sastāv no divām pretējām daļām - pirmās 6 dziesmas tajā ir veltītas mīlestībai un pēdējās 7 - naidam. Ja visas mīlestības dziesmas būtu tik skaistas kā albūmu ievadošā "This Girl", es droši vien arī būtu svingojis ar Raimondu. Un tagad - the punchline. Zināmā mērā tās visas arī ir tādas kā "This Girl", bet taisni tādēļ es ar Raimondu nesvingošu. Vienveidīgi pārāk. Nevienai dziesmai nav izteiktu defektu, bet tās nav atmiņā paliekošas. Naida daļa ir daudzveidīgāka, tomēr arī nekāda izcilā tā nav. Tās galvenā īpatnība - pēc ilgāka laika Chumbawamba dziesmas ir patiešām dusmīgas un agresīvas, nevis deju ritmos ieturētas, vienīgi nekā interesanta tās nepiedāvā. Tad jau bezmaz "Ugh! Your ugly houses" kas nav pat īsta dziesma ir šī diska virsotne.
music, 1996

Coming Up

6.5
Along with Oasis, Blur and Pulp this group of people with different sexual orientations know as "Suede" or "London Suede" (not to be mixed up with an obscure country musician named Suede and the legendary glam rock band "Slade") was at the frontiers of the emerging Britpop in early 90s. Actually "Suede" don`t seem to be playing the same brand of Britpop that their competitors were - they are much more lyrical than any other famours Britpop band. While "Blur" were more daring and willing to experiment, "Pulp" had a much stronger emphasis on synthesizers while "Oasis" was just a "Beatles" tribute band, "Suede" specialized in bitter-sweet rather slow songs sung in cat-like voice. I somehow can`t really connect myself with this band - I`ve listened to this album some four or five times and not a single song still seems to stand out among the rest for me. All of them aren`t bad, yet I don`t feel any signs of brilliance or genius in these songs. "Lazy", "Thrash", "The chemistry between us" and "Beautiful ones" are all okay, but who`s interested in being ok after all? One has interest in either those who suck badly or in those who suck perfect.
music, 1996

Plays Metallica by four Cellos

8.0
I would probably be annoyed if somebody called me a metalhead. I never liked any of those half crazy bands playing faster than hell, louder than hell and having vocalists sicker than the master of hell. You see, screaming over the top some shit about death and how good the dark lord is doesn`t work well for me. But Metallica is different. It relies more on music, and I never cared for their lyrics anyhow. Yet I doubt that I could enjoy a Metallica album as much as this LP by four Finnish guys. Why? Because they play all your favourite Metallica hits on cellos without help of any other instruments. Thus they transform loud and disturbing metal into loud and completely enjoyable classical music. If you did the same thing to any given Britney Spears track the results would probably be different, but metal and classical work together really well. "Master of the puppets" is my favourite song on this album, not that I wouldn`t like the original. Nobody would be interested in having all of "Metallica`s" catalog transferred into cello music but this one album is just perfect for such a thing. Had "Apocalyptica" chosen to re-do stuff like "St. Anger" it would surely come out as a disaster, but since most of the less modern Metallica stuff has some great things about it, it works amazingly well.
music, 1996

Fled

6.0
I`ll be the first to admit that this film wasn`t particulary cliche free, but at least it was watchable. Yes, plot holes were visible and much of it was silly. For example, everyone knew that this computer nerd named Dodge had some secret information hidden in a stupid floppy disc, but everybody knows that only a complete idiot would store significant data in this crappy medium without a single backup copy. Then there`s thing I hate in many American films - the makers of the film expect that the viewer has absolutely no memory - if a man loses his beloved woman 20 minutes before the end of the film when some crazy ass killer lays her down with a bullet through the eye, the hero will have it completely forgot by the end of the film and be happy about the victory over the forces of evil, as if it didn`t cost him a thing. But this flick with one of the Baldwin brothers wasn`t too bad either. Yeah, I know I didn`t really write about the story, but who cares anyway.
film, 1996

The Pillow Book

8.0
Peter Greenaway! Jesus, I watched another of this freak`s films. Is he gay or something? At least one thing`s for sure - never before had I watched a film with that lot of exposed penises as this one. It was a spectacular thing for sure. If I was a woman I`d probably consider this a perfect film, or maybe not. First it did bug me a bit - I mean all this Japanese stuff isn`t exactly my forte, my favourite cup of tea or anything like that. Later I learned to appreciate Peter Greenaway`s work. Choise of Ewan McGregor as the leading non-japanese was a very wise one for sure. As for the story, there`s this girl who had a caligrapher as a father and who wrote upon her face, and now she`s looking for the perfect caligraphic lover. She finds one in Ewan`s character but it`s she herself that turns out to be the writer and he - only the skin. As Ewan turns into skin himself things get a bit complicated.
film, 1996

Fargo

6.5
This film is considered as one of the greatest in the categories thriller/crime. I didn`t really understand why it was supposed to be that good. Ok, we got an unfortunate car salesman who arranges that his wife is kidnapped and a lot of money is asked from her arrogant and rich father. We got Steve Buscemi and another fellow as the kidnappers, whose plans go wrong after they start killing people. We got a pregnant police officer named Marge working on the case of killings very well. We got her private life which is slow and simple just like her attitude handling the case. But we haven`t got particulary much more than that. From a film that`s supposed to be great I require it to be at least very good. But this one didn`t seem like what it was supposed to be.
film, 1996

Trainspotting

8.5
Sex, drugs & rock`n`roll? You bet. Not too much rock`n`roll though. "Trainspotting" was a cult book which I didn`t read, and it sure was a cult film which as far as I know not too many people have actually dared to watch. What did I expect to be? A totally gross movie about what drugs can do to people, much darker than "Requiem for a Dream". What did I get? A drama with elements of comedy, just like them British guys like it to be. By the way, they are Scottish, which is very important in the context of the film. Renton is a heroin addict who decides to dump the drugs, quite a few times. And there are his pals: Spud - the stupid one, Sick Boy - the cool one; Tommy - the physical one; and Begbie - the neurotic madman. Together they have their ups and downs, and together they deal with modern times. This film is certainly much more than an "anti-drugs" movie, in fact, it`s not even clearly anti-drugs, it`s not that easy to tell. Anyhow, I think this film was awesome, and definetely it`s not too scary for you to watch, although at some times it gets pretty dark.
film, 1996

Spiklenci Slasti

7.5
One of the latest works of Jan Svankmajer. This film here althogh seems to be in czech is understandable for everybody - because it features absolutely no dialogue (and no monologue, either). It`s about six people with a bit strange forms of fetishism - one man with a chicken suit, another one who`s in love with a news girl from TV and uses her for his sexual fantasies, the third man (who is the husband of the news girl) specialises in erotic brushes; a woman who works at the post makes balls from bread; a second woman (who lives next to the first man) is a sadistic person, while the news girl has fun with them fishes. Overall it`s a bit crazy. And therefore I like it. The ending is also nice.
film, 1996