Kazhes pierakstu burtnīca

Stāsts ap šo filmu ir garš un komplicēts. Liene to sākotnēji gribēja noskatīties "Fantāzijas filmu festivāla" ietvaros. Uz kino uz to tomēr neaizgājām, un tad nācās to iegūt citā veidā (kuru es šeit, protams, neatklāšu). Bija pāris reizes, kad to gandrīz sākām skatīties, bet atklājās dažādi iemesli, kāpēc tomēr nē. Visubeidzot pirms dažām dienām sākām jau tiešām filmu skatīt, kad izrādījās, ka tā iegūta nevis oriģinālvalodā, bet poliskā tulkojumā. Man personīgi nav nekā pret poļiem. Vienmēr esmu fanojis par Ādamu Mališu. Tomašs Sikora Arī ir labs. Un nemaz nerunāsim par Kžištofu Olivu (patiešām nerunāsim). Arī poļu kino ir labs, un es allaž esmu gatavs noskatīties kādu šīs valsts filmu. Bet skatīties amerikāņu filmas poļu valodā ar angliskiem subtitriem - tas jau man ir par traku. Rezultātā skatīšanās tika atlikta, un tikai 26.martā beidzot izdevās šo filmu noskatīties.

Tu jautāsi man (ja jautāsi): vai bija vērts? Grūti teikt. Lienei ļoti patika, daudz labāk nekā "Koļa". Man labāk patika "Koļa". Nebija slikti, bet kaut kas līdz galam šajā filmā nepārliecināja. Jau pašā sākumā tā uzdod jautājumu: "Kas varētu likt cilvēkam vēlēties kļūt par invalīdu?" un es neteikšu, ka tā gluži sniedz atbildi uz uzdoto jautājumu. Tās galvenais varonis ir puisis ratiņkrēslā, kas, manuprāt, pamatīgi līdzinās Robijam Viljamsam. Viņš kājas nespēj kustināt jau kopš astoņu gadu vecuma un autokatastrofas, kurā gāja bojā viņa vecāki. Tagad viņš (sauksim viņu par Aizaku, jo tāds ir viņa vārds) strādā radio. Tad viņš saņem ziņu no kādas klausītājas ar nikneimu "ancient chinese girl", kura pavēsta par cilvēku, kurš atnācis uz slimnīcu un lūdzis, lai viņam amputē kāju (kurai nekas nekaiš). Un tā pamazām Aizaks uzzina par citiem tādiem pašiem cilvēkiem. Un tad viņš satiek pašu "ancient chinese girl" (kaut kā nevaru atcerēties viņas vārdu, izmantošu turpmāk saīsinājumu ACG). Izrādās, ka viņai piemīt nosliece uz vēlmi būt ratiņkrēslā. Un viņai ļoti patīk Aizeks. Viss ir labi līdz brīdim, kad Aizeks iegādājas "burvju kurpes", kurās viņš var staigāt...

Kārtējo reizi šī ir situācija, kad rakstot filmas atstāstījumu, man rodas sajūta - bet šī taču ir viena ļoti interesanta filma! Diemžēl, to skatoties, šāda sajūta man tik ļoti neradās, un es īsti nespēju pateikt, kā tieši šajā filmā man pietrūka, kāpēc es to nereklamēšu tagad uz katra stūra. Bet mani filmas maģija neuzrunāja, neievilka savā pasaulē. Man tā šķita diezgan paredzama un ne pārāk loģiska. Ne gluži pamatīga vilšanās, bet ne tuvu arī ne triumfs. Pietiekami oriģināla (tā tomēr ir festivālu filma, nevis popkorna filma), bet... nenoskaidrotu iemeslu dēļ šī nav man labi piemērota filma.