Kazhes pierakstu burtnīca

Nav šaubu, ka "Mašīnists" ir viena ļoti īpatnēja filma. Un viena no tās centrālajām dīvainībām ir tās tapšanas apstākļi. Cik daudz tu zini filmu, kurās amerikāņi būtu izpildītāji, bet spāņi - pasūtītāji? Līdz ar to šī ir Spānijas filma, kurā galvenās lomas (un arī režisora funkcijas) uzņemas amerikāņi. Filmēta tā gan ir Barselonā. Galvenajā lomā šeit ir Kristiāns Beils, bet pateikt, ka tas ir tas pats aktieris, kura nākamā loma bija "Betmens", tu noteikti nevarēsi. Proti, šajā filmā Beils ir tik tievs un slimīgs, ka uz viņu pat skatīties ir pretīgi. Un viņš nav arī vienīgais ne pārāk jaukā paskata personāžs filmā - Ivans, kuram zaudētu rokas pirkstu vietā piešūts kājas īkšķis.

"Mašīnistu" īsos vārdos var raksturot kā krustojumu starp "Fight Club", "Memento" un "The Usual Suspects" (ar lielāku uzsvaru uz pirmajiem diviem). Galvenais varonis cieš no bezmiega, komunicē ar cilvēku, kuru citi neredz, saskaras ar mīklām un vienlaikus mēģina atšķitināt kādu problēmu pats savā pagātnē. Ne viss, ko tu redzi, patiešām notiek, un ne visu, kas patiešām notiek, tu redzi. Patiesībā līdzība ar "Fight Club" šajā filmā bija bišķi pārspīlēta, un vismaz man šaubas par to "who is Tyler Durden" filmas gaitā ne uz brīdi neradās. Izņemot beigas (kuras nenoskaidrotu iemeslu dēļ šķita labas, lai arī tās lielā mērā apstiprināja visu iepriekš prognozējamo) filma atmiņā paliks vairāk ar savām blāvajām krāsām un biedējoši kārno Beilu, nekā ar jebko citu. Citādi "Mašīnists" šķita velkamies daudz ilgāk par tā patiesajām 100 minūtēm, un nekādu dižu prieku no filmas skatīšanās neguvu. Nevaru pateikt, kā tieši man šajā filmā pietrūka, bet domājams pēc kāda laiciņa no tās atcerēšos vienīgi Beila kārnumu, bet citādi filma būs kritusi pilnīgā aizmirsītā. Un ne tālab, ka tā būtu slikta, bet tālab, ka tā vienkārši nelikās nekas īpašs.