Tātad jā - šī ir patiešām viena no tām katastrofu filmām, kuras man principā ne pārāk patīk. Tomēr tā nav gluži tik "katastrofāla" kā "The Day after tomorrow", jo patiesībā visā filmas garumā no katastrofas tu neko daudz vēl neredzi (izņemot cilvēku reakciju), un vairāk filmā var just noskaņu no "28 days later" nekā no tradicionālajām katastrofu filmām. Filma gan patiesībā vairāk uzmanības pievērš nevis katastrofas stāstam, bet gan vienai ģimenītei kaut kur Spānijas laukos, kuras četri bērni netiek informēti par meteorīta tuvošanos un gaidāmo galu. Un šai ģimenei ir nopietnāka problēma par pasaules galu - no cietuma izmucis sērijveida slepkava, kuru pirms daudziem gadiem aizturēja jau minēto četru bērnu tēvs.
Filma ir pagalam nekoša - tajā dominējošās grāsas ir pelēkā un brūnganpelēkā, varoņu uzvedība ne vienmēr ir sevišķi loģiska, un kopumā sajūtas, to skatoties, bija diezgan baisas. Protams, visu laiku bija principiālais jautājums - kas tad tur beigās būs: ies tā pasaule bojā vai nē (nav šī tomēr "Evan Almighty" kategorijas filma, kur viss ir skaidrs jau iepriekš). Man personīgi gribējās, lai pasaules gals pienāktu - kaut tāpēc vien, ka citādi nebūtu pieklājīgi attiecībā pret skatītājiem. Vai tā arī bija - neteikšu.
Dižā sajūsmā par šo filmu neesmu (un ne tikai tāpēc, ka biju gribējis skatīties pilnīgi citu kinodarbu), tā varbūt nebija gluži slikta filma savam žanram, bet neko iespaidīgu tajā nesaskatīju.