Yes Man

Savulaik es uzskatīju Džimu Keriju par vienu no visu laiku izcilākajiem komiķiem un tagad ne bez iemesla par to kaunos. No otras puses - ja es varēju "Modern Talking" dēvēt par labu grupu, kālab lai es būtu kritizējis Džimu Keriju? Turklāt atšķirībā no Dītera Bolena un Tomasa Andersa viņš savas karjeras laikā ir piedalījies arī ļoti labos projektos - tādos kā "Truman show", "Eternal sunshine of the spotless mind", "Man on the moon". Protams, tas nebūt nenozīmē, ka no viņa jaunākās filmas - "Yes Man" - es gaidīju kaut ko sevišķi iespaidīgu. Šajā filmā Kerijs atgriežas pie ļoti līdzīgas tēmas kā viņa deviņdesmito gadu komēdijā "Liar Liar", tāpat jūtams, ka scenāristi smēlušies arī no tā trauka, kurā atradās "Bruce Almighty". Kerija varonis Karls šajā filmā ir ne pārāk veiksmīgs bankas darbinieks, kura pienākums ir izskatīt kredītu pieteikumus un kurš allaž visiem ir atbildējis ar "nē". Tāpat ar "nē" viņš atbild visiem kolēģiem, draugiem un citiem cilvēkiem uz jebkādiem piedāvājumiem, jo pirms trīs gadiem viņu ir pametusi sieva un tagad viņš nav laimīgs. Protams, ja šī nebūtu filmu pasaule, pēc trīs šādas dzīves gadiem Karlam sen vairs nebūtu neviena drauga un kolēģa, kuram teikt "nē", jo man vismaz ir grūti iedomāties cilvēku, kurš spētu draudzēties ar šo personāžu. Un te pēkšņi Karla dzīvē pienāk negaidīts pagrieziens - viņš apmeklē semināru, kurā šis apņemas turpmāk atbildēt "Jā" uz jebkuru piedāvājumu, kas viņam tiks izteikts, cik stulbs lai tas arī nebūtu. Šādā veidā Karls beidzot var darīt to, ko viņš patiesībā visu mūžu ir vēlējies (jo izrādās, ka visi tie piedāvājumi, no kuriem viņš iepriekš atteicies, viņam patiesībā ļoti patīk), iepazīstas ar oriģinālu un talantīgu sievieti (ko spēlē Zūija Dešanela) un pat virzās uz priekšu savā profesionālajā karjerā.

Tagad jautājums: vai šī filma ir laba? Atbilde - nē, tā tāda pilnīgi noteikti nav. Filmas sākums ir vienkārši katastrofāli slikts un truli nesmieklīgs. Filmas humors brīžiem ir nesmieklīgi vulgārs un tāds, par ko man pat kļūst kauns, šādu filmu skatoties (aina ar Keriju un veco sievieti gultā). Arī pati filmas centrālā fiška - piekrist visiem piedāvājumiem īsti nespēj sarūpēt lielu daudzumu komisku epizožu - tieši tāpēc, ka šie piedāvājumi kopumā ir tādi, kas galvenajam varonim īstenībā patīk (pat iešana sestdien uz darbu neizrādās tik slikta). Ja no katriem desmit jokiem uz mani kā skatītāju nostrādā vidēji viens vai divi, tad es to patiešām nevaru nosaukt par labu komēdiju. Problēmas ar ticamību, draņķīga mūzika, totāls klišejisms un nesaistoši varoņi ir tikai daļa no šīs filmas problēmām. Jau tas apstāklis vien, ka Raiss Dārbijs (kas spēlē Karla priekšnieku Normanu) parūpējās par lielāku daudzumu smieklu no manas puses nekā pats Kerijs, liek domāt, ka kaut kas šajā filmā nebija īsti labi, turklāt arī Dārbija varonis brīžiem bija pārāk uzspēlēts uz robežojās teju vai arī Ostina Pauersa debīlismu.
Noteikti nerekomendēju.
2009-05-03
4.0
comments powered by Disqus