Kazhes pierakstu burtnīca

Iepriekšējo reizi uz "Hosielas" koncertu biju tālajā 2005.gadā, kad tai bija ievērojami citāds sastāvs un ievērojami savādāks repertuārs. Tālab bija interesanti apskatīties, kādi tad ir Šubrovskis un kompānija tagad.

Klubā ieradāmies ap 23:20, proti, savas 40 minūtes pirms Hosielas uzstāšanās sākuma. Līdz ar to labi varējām aplūkot šajā pasākumā DJojošo Uldi Rudaku, kurš, starp citu, šķita esam gana labā formā (tas nav domāts sarkastiski). Beidzot uz skatuves parādījās arī "Hospitāļu iela". Tā kā nebiju iepriekš painteresējies par šo lietu, nedaudz pārsteidza grupas sastāvs, kurā iztrūka veselu divu ierastu dalībnieku. Pirmkārt, pie bungām nebija redzams Toms Circenis (kurš gan bija skatītāju auditorijā), bet gan Rihards Vāvere no "Kuchenbeat". Otrkārt, un tas bija neapšaubāmi sāpīgāks iztrūkums - "Hosiela" šoreiz uzstājās bez vokālistes Annas Andersones, kas nozīmēja, ka koncertā varēja gaidīt tikai dziesmas, kurās pamatdziedātājs ir pats Šubrovskis, kuram piedziedāja vijolniece Dina Skreitule, tomēr bija izteikti jūtams, ka Dina nav dziedātāja.

Pamatā grupa spēlēja dziesmas no sava uz šo brīdi svaigākā albuma "Pūķis", kuru īsti tā arī ne reizes noklausījies neesmu (pašam par to kauns), šis tas skanēja arī no otrā albuma, un dažas dziesmas vispār nebija iepriekš dzirdētas. Kā jau to varēja gaidīt no Šubrovska, "hitus" grupa nespēlēja - nekādu tev "Raimja", "Vilcenes", "Kioska", "Kaķa". No man labāk zināmajām dziesmām skanēja "Teritorija", "Cilvēks no zāles", "Dimanti", "Vārdnīca", "Mama". Koncerts nebija ilgs - uzstājās grupa labi ja kādu stundu, toties uz pēdējām pāris dziesmām pie bungām tomēr apsēdās Circenis. Un arī publika uz beigām vairāk atdzīvojās. Applausu gan bija pietiekoši jau kopš koncerta sākuma (skatītāji, kuru, protams, nebija sevišķi daudz, Šubrovski taču mīl), bet lielākā dzīvība publikā radās tieši uz "Dimantiem", "Vārdnīcu" - vecajiem un zināmajiem gabaliem. Cita lieta, ka "Hosiela" spēlēja arī šo to man pavisam nezināmu - most notably "Laukā" - dziesmu ar Raiņa vārdiem. Kopumā bija foršs koncerts, lai gan prasījās, protams, vairāk dziesmu.

Tad vēl noklausījāmies nedaudz no otras šī vakara grupas - "Oranžās brīvdienas" - uzstāšanās. Šamējos mēdz saukt par vietējo "Gogol Bordello", un sava līdzība acīmredzami ir. Grupas plusi - lieliskas tusiņa atmosfēras radīšana un sajūta, ka pašiem grupas dalībniekiem iet jautri. Mīnusi - visai ātri (pēc kādām 30 minūtēm) šāds stils sāk apnikt. Vismaz abas divas pirms koncerta ausī iekritušās šīs grupas dziesmas - "Par sēnēm" un "Kā man neiet" dzirdējām, un tās, manuprāt, arī ir labākās grupas repertuārā.