Kazhes pierakstu burtnīca

"Sarkanā vāvere" ir jau trešā Hulio Medema filma, ko esmu šogad noskatījies. Un vai tu zini, kāpēc es tik intensīvi pievēršos šim spāņu režisoram? Galvenokārt tāpēc, ka viņa filmas ir patiešām labas un oriģinālas, turklāt tajās allaž ir kāda neliela piedeva pārdabiskā un neticamā, kas spēj padarīt košāku pat vispelēkāko dienu.
Šajā konkrētajā filmā Medems izmanto vienu no kino visbiežāk izmantotajiem klišejiskajiem elementiem - atmiņu zaudējušu varoni, iesaistot skatītāju visai īpatnējā un nepavisam ne skaidrā mīklā. Kad Hota, izbijis mūziķis, kuru nesen pametusi viņa draudzene Elīza, nespēj sadūšoties nolekt no tilta, darot galu savai dzīvei, viņš kļūst par liecinieku tam, kā no šī paša tilta nolido un piezemējas upē motocikls. Viņš dodas palīgā cietušajam, kas izrādās cietusī - motocikla vadītāja ir zaudējusi atmiņu un neatceras pilnīgi neko no savas dzīves. Hota viņu pavada uz slimnīcu, kurā viņš paziņo, ka šī sieviete ir viņa draudzene Elīza, ar kuru viņš kopā dzīvo četrus gadus. Un sieviete, kuru ērtības labad tā arī saukšu šī apraksta ietvaros, šos spēles noteikumus pieņem.
Bet problēma ir tajā, ka šī patiešām ir spēle, un tajā līdzās Hotam un Elīzai piedalās arī citi dalībnieki, kuriem mēdz būt atšķirīgi motīvi un vēl atšķirīgāka uzvedība.
Kā jau tas raksturīgi Medema filmām, "Ardilla Roja" tiek pasniegta ļoti elegantā viegli erotiskā manierē, taupot savus lielākos trumpjus uz filmas beigām, tā lai skatītāja interese tiktu sakāpināta līdz maksimumam.
Es neteiktu, ka man šī filma šķiet gluži tikpat lieliska kā "Lovers of the Arctic Circle" - tā filma tomēr bija patiešām maģiska, bet arī šī filma ir laba un noskatīšanās vērta. Un ja kas - galveno vīrieša lomu atveido tas pats aktieris - Načo Novo. Un es varu tikai kārtējo reizi atkārtot, cik ļoti esmu sajūsmā par spāņu kino.