Prešova: uzmanīgāk ar ēdienu
Vakar man visai neveiksmīgi beidzās gājiens uz pilsētu. Dienas beigās atkal aizgājām "vakariņās" vai otrajās pusdienās, kā lai to nesauktu. Kaut kā man ne pārāk patika vista, ko ieēdu, bet pieņēmu, ka nekā slikta tajā būt nevajadzētu. Tā laikam nevajadzēja darīt. Pēc ēšanas gandrīz uzreiz aizgāju uz pilsētu (šoreiz - vienatnē), lai apskatītu 1. FC Tatran Prešov - vecākā Slovākijas futbola kluba - stadionu. Līdz stadionam bija tīri laba pastaiga (ilguma ziņā) pa ne pašu interesantāko Prešovas daļu (proti - guļamo rajonu). Stadionu atradu, nekā diža no tā, protams, nebija (manuprāt, pat "Skonto" stadions ir labāks), bet ne par to ir runa.
Pēc stadiona aizgāju vēl mazliet tālāk, lai paņemtu vienu GC, kas atradās tādā kā parkā (īsti par parku gan to nesauktu - vienkāršs zaļums, bez kādām sevišķām iezīmēm). Slēpni atradu, bet tad man pilnīgi negaidīti iesāpējās vēders - tādā ziņā, kā ka vajag uz tualeti. Tas bija ļoti, ļoti nepatīkami. Tikt atpakaļ līdz viesnīcai bija vienkārši nereāli grūti - sen nebiju juties tik slikti. Plus vēl tveice (vakar bija vienkārši nereāli karsts, labi, ka pa nakti nolija, šodien izskatās, ka būs normālāk). Īsi sakot - biju vienkārši pārlaimīgs, kad sasniedzu benzīntanku, kurā taisnā ceļā, ne uz vienu nepaskatoties, ieskrēju tualetē.
Pēcāk mans stāvoklis nedaudz uzlabojās, bet arī tagad es vārdu "lieliski" neizmantotu, lai raksturotu savu pašsajūtu.
Galerijā dažas jaunas bildes
Mans vakardienas pastaigas maršruts (7.5 km):
View Larger Map