Kazhes pierakstu burtnīca

Vakar pēc mācībām (un standarta darba dienas beigām) bija iespēja aizbraukt uz peldbaseinu. Taču man šim nolūkam nav līdzi pareizā tērpa un tā kā peldbaseins atrodas skolā, cerēt tur iegādāties peldbikses nebūtu īsti pamatoti. Tālab vienojāmies, ka Tomāšs (viņš veda Artjomu uz baseinu) mani ar auto aizsviedīs līdz centram, lai es varētu vismaz kādu posmu no savas kājāmejamās distances ietaupīt.
Vispār īsti labs laiks pastaigai nebija - jau mums izbraucot sākās lietus (tas gan ātri beidzās), bet visai drīz apkārt sāka zibeņot un bija tikai laika jautājums, kad es pamatīgi salīšu. Šoreiz pārmaiņas pēc bija laba diena slēpņošanai - atradu veselus piecus (iepriekšējās trīs dienās kopā - divus), bet salīt gan sanāca tīri labi. Biju sava maršruta tālakajā punktā, kad sāka gāzt, noslēpos zem basketbola halles jumta, kad mazliet pierima, turpināju savu pastaigu. Redzēju pāris glītas baznīcas, bet lietus dēļ no fotogrāfijām nekas labs nesanāca. Uzkāpu vienā kokā, bet slēpni tajā neatradu.
Jā, kas attiecas uz slēpņiem - tie Prešovā lielākoties nav sevišķi saistoši. Vismaz pagaidām neesmu atradis nevienu tādu, par kuru būtu patiešām sajūsmā. Bija viens "multi", kurš mani noveda zem stipri smirdīga tilta, kur konteineris bija saldējuma kārba, ietīta melnajā miskastes maisā - viens no manis mazāk iecienītajiem slēpņu veidiem. Vienā kokā kastīte vienkārši piekārta striķīti no zara. Pārējie - magnētiskie mikro, reizēm noslēpti labāk, reizēm sliktāk. Turklāt vēl Prešovas slēpņotājiem ir riebīgs paradums izvietot slēpņus vietās, kur nav vispār nekā apskates vērta, tikai tāpēc vien, ka tur cauri iet 49. paralēle - proti, vienas koordinātes ir uz nulles. Jā, un logbukos nav neviena ieraksta angļu valodā - tā ka nākas vien izmantot google translate, lai saprastu, ar ko man vispār ir darīšana.
Par citu tēmu:
Jau pirmajā dienā Slovākijā man bija pamatīgs pārsteigums, ka viņi ir pārgājuši uz Eiro. Jā, pilnā nopietnībā - Slovākijā vairs nav kronu, un šeit viņi ir pat apsteiguši savus kaimiņus čehus - uz eiro no šī gada sākuma ir pārgājušas divas bijušā Austrumbloka valstis - Slovākija un Slovēnija.
Ā, un vakar paņēmu pusdienas, kurās piedevas bija knedļiki. Tādējādi radīju pamatīgu jautrību Prešovas IT departamenta darbinieku vidū - šķiet, ka viņiem pašiem knēdeļi (tā tos laikam saukt būtu pareizāk) šķiet īpaši idiotisks un arhaisks ēdiens. Tiesa, īpaši garšīgi tie nebija, bet vismaz kuņģa problēmas neradīja, tā ka kopumā viss ir kārtībā.