Terminator Salvation

Ja man nebūtu nācies darba vietu, es diez vai jebkad noskatītos "Terminator Salvation". Tas ir neapstrīdams fakts - tikai apstākļu sakritība, kuras rezultātā es nonācu uz divām nedēļām Slovākijā, nodrošināja to, ka es noskatījos šo filmu. No iepriekšējiem "Terminatoriem" esmu redzējis tikai vienu (otro), un īpaši nepārdzīvoju, ka neesmu šajās filmās sevišķi izglītots. Un normālos apstākļos es patiešām būtu izvairījies no šīs filmas, kurā pat Švarcnēgera nav (nekas, ka nepavisam neesmu viņa fans). Taču sanāca tā, ka Prešovas cinemax`ā šo filmu noskatījos.
Tātad - sižets. Pieņemsim, ka tev nav nekādu priekšzināšanu par "Terminatora" pasauli (vai arī kā man tās nav īsti precīzas un nav īsti svaigas). Ir 2018.gads, norit karš starp Skynet robotiem un cilvēces pārpalikumiem, kas izkaisīti pa visu pasauli. Reāli cilvēcei īpaši cerību nav, ja nu vienīgi tās, kas saistītas ar cilvēces potenciālo mesiju Džonu Konoru un viņa tēvu - Kailu Rīsu, kurš ceļošanas laikā dēļ šobrīd gan ir tīnis. Cilvēkiem izdodas ieņemt vienu no Skynet bāzēm, kurā viņi atrod ieroci, ar kuru iespējams veikt "shutdown" mašīnām. Un vienlaikus viņi atbrīvo Markusu - kuru mēs filmas sākumā redzējām kā uz nāvi notiesātu slepkavu, kurš atļāvis savu ķermeni izmantot eksperimentiem cīņā pret vēzi. Un tagad viņš mistiskā kārtā ir atgriezies postapokaliptiskā pasaulē. Filmas galvenie varoņi ir trīs - Markuss, Konors (Kristians Beils, kas pievienojis savai "superveču" lomu kolekcijai vēl vienu) un Kails. Jā, un ļoti daudz robotu.
Viss kopā tas veido teju divas stundas garu action sekvenci, kurā jūtams gan daudz kas no "Matrix", gan citām šāda stila filmām (droši vien - arī no vecajiem terminatoriem). Kā jau cilvēks ar ļoti vēsu attieksmi pret action žanru, nekādā dižā sajūsmā par šo filmu neesmu. Tās "pamatjautājumu" - kur ir robeža starp cilvēkumu un mašīnu - nosaukt par sevišķi svaigu ir grūti, un ilgi nedomājot varu nosaukt filmas, kur tas bijis labāk realizēts - "A.I.", "Blade Runner", droši vien vēl citas - varbūt pat pasakā par "Pinokio". Filmas sižeta pavērsienus var redzēt jau vismaz divus līkumus iepriekš (zinu, ka "paredzamība" bieži ir muļķīgs kritērijs - bet nepatika man tas, ka šajā filmā tu PATIEŠĀM zini, kas notiks pēc 5 un kas - pēc 10 minūtēm). Vizuāli viss, protams, nostrādāts ļoti labi - kā jau mūsdienu action filmās tas ir pieejams. Bet saturiskais materiāls tiešām bija diezgan pašvaks, un pārāk izteikti beigās tika atklāts, ka būs vēl turpinājumi. Manuprāt (ja neskaita finansiālo aspektu) jau 3. daļa bija lieka, bet ceturtā - pavisam. Taču, ja jau cilvēkiem patīk - lai tak skatās, nav jau mana problēma.
2009-06-12
5.5
comments powered by Disqus