Un kā jau to varētu gaidīt no Āfrikas filmas, "Ezra" ir ļoti smaga kino lente. Tā stāsta par kādu zēnu, kuru nolaupa vietējie separātisti un audzina par bērnu-kareivi. Kā zināms, daudzās Āfrikas valstīs tā ir ļoti izplatīta parādība, un atbilstoši tam, ko var spriest no šīs filmas, pirms desmit gadiem Nigērijā tā arī bija ļoti nopietna problēma. Un tad filma principā uzdod jautājumu - vai šie bērni, kuri pastrādā šausmīgus noziegumus, ir atbildīgi par to, ko viņi pastrādā, vai nav. Atbilde, protams, ir loģiskā - ka vainīgi ir pieaugušie, kuri to visu organizē, kuriem ir nospļauties par to, ko viņi teorētiski apgalvo esam patiesu - ka viņi cīnās par brīvību un taisnību, jo patiesībā viņi cīnās tikai par vienu - par dimantiem. Un šāda nostāja ir arī šajā filmā, nekā oriģināla. Lai gan jāatzīmē, ka šī filma tiešām labi visu šo situāciju parāda "no iekšienes". Protams, te ir vieta arī lovestorijam starp apmēram 13-14 gadīgo Ezru un meiteni, kura par cīnītāju kļuvusi pēc pašas iniciatīvas. Protams, šī filma ir smaga un drūma. Taču tā noteikti ir laba filma - varbūt ne gluži izcila, bet pietiekoši vērtīga un noskatīšanās vērta. Kaut kādu dižu estētisku vai kāda cita veida baudījumu tā tev droši vien nesniegs, bet - kaut ko tādu gaidīt no šīs filmas arī būtu lieki. Kaut kas šeit ir saskatāms no "City of God" tematikas (lai gan jāpiezīmē, ka grafiskas vardarbības šajā filmā ir relatīvi maz - City of God šajā ziņā ir daudz tiešāka un baisāka). Es patiešām negarantēju, ka TEV šī filma patiks, un tāpat to rekomendēju noskatīties.
Jā, pavisam aizmirsu vienu iemeslu, kālab šo filmu skatīties bija grūti. Man par lielu pārsteigumu filmas oriģinālvaloda ir angļu, līdz ar to teju divas stundas tu klausies nigēriešu angļu valodā (ja kas - subtitri nav pieejami), kas nemaz nav tik viegls uzdevums, it īpaši, ja ņem vērā apstākli, ka skaņas montāža un vispār apskaņojums šajā filmā ir diezgan draņķīgā līmenī - pa brīžiem tu vienkārši neko nedzirdi, ko varoņi runā. Nav jau tā, ka tāpat nevarētu saprast, un tomēr.