Kazhes pierakstu burtnīca

Atzīšos, ka neko sevišķi grandiozu no šīs Rona Hauarda filmas negaidīju, kā to visbiežāk arī negaidu no "lielajiem" kino projektiem. Nekas, ka tā režisors pagājušogad mums sagādāja lielisko Frost/Nixon, nekas, ka Toms Henkss ir titulēts kā tāds Mihaels Šūmahers. Nekas, ka Hanss Cimmers ir rakstījis mūziku virknei no skaļāko pēdējo desmitgažu filmām. Nekas, ka Dena Grāmatas izpērk tik ātri kā prezervatīvus. Nekas, ka līdzās Henkam šajā filmā piedalās vesela plejāde starptautiski ievērojamu aktieru, ieskaitot Stelanu Skelsgārdu, Jūenu Makgregoru un citus.
Es varu tikai kārtējo reizi pasmīnēt par cilvēkiem, kuri Brauna fantāzijas ņem par pilnu. Labi, "Da Vinči koda" gadījumā mēģinājumi pasniegt sazvērestības teorijas par faktiem vismaz bija aktīvi un pamatojums vismaz pirmajā mirklī relatīvi ticams. Bet šeit? Kur šeit, lūdzu, būtu tās teorijas, par kurām sevišķi vajadzētu sašust kino skatītājiem? It īpaši vēl ievērojot to, ka Hauards izlēma "play it safe" un aiztaupīja pāris pikantākās grāmatas detaļas (ieskaitot pāvesta miesīgā dēla statusu un viena no kardināliem slepkavību).
Jāatzīst, ka grāmatu lasījis neesmu un to neplānoju. Turklāt īsti vajadzības jau nav - tāpat līdzība sižetos un paņēmienos ir gaužām liela starp šiem darbiem, lai man nebūtu nepieciešamības katru no tiem atsevišķi iepazīt. "Da Vinči kodam" vismaz bija viena priekšrocība - tur bija saturs, par kuru varēja strīdēties, kļūdas, ko varēja atspēkot. Šeit nekā tāda nav. Hmm, grūti ir tas, ka nevaru neko teikt par filmas sižetu, jo nelasījušajiem/neredzējušajiem jeb kas var pārvērsties par "spoileri". Nekas, ka šis "spoileris" patiesībā par nekādu pārsteigumu nekļūst, lai arī ievieš vēl vairāk caurumu loģikā un acīmredzami beigu "negaidītais" pavērsiens šeit tiek izmantots tikai tādēļ, lai šāds pavērsiens te būtu, bet ne tādēļ, ka tas būtu iederīgs. Ja kas - Roger Ebert, cik saprotu, šo pavērsienu tā īsti pareizi neuztvēra, un man vismaz radās sajūta, ka viņš filmas beigas nogulēja. Nav jau tā, ka tas būtu kaut kas nosodāms - nav šī tāda filma, kurai obligāti būtu jāseko vissmalkākajās detaļās - jo šo smalko detaļu te vienkārši nav. Faktiski tas ir viena līmeņa kino (un literatūras?) darbs ar "Tomb Raider" un "National Treasure", tikai kaut kādu man ne pārāk skaidru iemeslu dēļ viss saistītais ar Denu Braunu tiek mārketēts kā ļoti pretrunīgs un izaicinošs, bet patiesībā jau tāda filma kā šī katoļu baznīcai ir tikpat bīstama kā mani zākājoši ieraksti šajā blogā.
Tīri kā izklaides filma "Angels and Demons" ir ok - pietiekami dinamiska, turklāt tās darbība norisinās vietās, kur esmu bijis - tiek apmeklēti gandrīz visi centrālākie Romas tūrisma objekti, tā ka es varu vien brīnīties, kā gan neviens no filmas punktiem netika izvietots Kolizejā. Viegls, patruls action gabals - neko vairāk šī filma sniegt nevar un ja tu tai gatavojies no šādām izejas pozīcijām, vīlies nebūsi. Kaut kas vairāk? Vari pat necerēt. Filma cieš no visiem šāda veida kino raksturīgajiem trūkumiem - truliem dialogiem, klišejiskiem un sekliem personāžiem, tipiskiem "adventure" filmām pseidokomiskiem elementiem un pārmērīgas sevis ņemšanas par pilnu. "Broken Sword" neapšaubāmi varētu kļūt par labāku filmu nekā šī. Bet skatīties jau var.