Kazhes pierakstu burtnīca

Ar šo Denija Būna komēdiju man sanāca ļoti savdabīgs stāsts (lai gan - ja tā padomā - gandrīz ar katru filmu vai grāmatu man ir kāds stāsts, jo tāds es gluži vienkārši esmu, ka bez stāstiem neiztikt). Proti, kad bijām Vācijā, runājāmies ar mūsu Zandebekas kolēģi Pržemislavu par filmām, šis pieminēja, ka viena no labākajām filmām, ko viņš redzējis pēdējā laikā, esot kāda franču komēdija, "Willkommen bei den Sch`tis". Tās nosaukums man kaut kā šķita ļoti pazīstams, pajautāju viņam kaut ko vairāk par šo filmu, un uzzināju, ka tā man atrodas portatīvā datora diskā, un ka atbilstoši maniem plāniem tieši attiecīgās dienas vakarā man vajadzēja šo filmu noskatīties. Tiesa, tas neizdevās, jo izrādījās, ka man filma bija kaut kādā viltotā versijā, kur tikai pirmās piecas minūtes bija autentiskas, bet tālāk bija vienkārši samiksēti daži tās fragmenti. Atgriezies Rīgā, "iehavoju" šo filmu normālā versijā, taču līdz tās skatīšanai netiku, tad pagājušonedēļ pieminēju šo filmu vēl vienam polim - šoreiz tas bija mūsu kaučsērferis Kžištofs. Uzzināju, ka "Laipni lūdzam pie št`iešiem" Francijā kļuva par fenomenālu kases grāvēju, bet pati kā filma tā esot ok, bet ne daudz vairāk.
Kā lai arī nebūtu, dažos piegājienos (tā mums reizēm sanāk ar filmu skatīšanos) tagad šo filmu ar Lieni esam noskatījušies.
Filmas galvenais varonis Filips Ābramss ir pasta ierēdnis, kurš visu laiku sapņojis par to, ka viņu pārcels darbā uz pašiem Francijas dienvidiem, pie jūras, taču šajā ziņā viņam nekādi neveicas un kāda muļķīga incidenta dēļ tiek izdarīts pilnīgi pretējais tam, ko viņš ir vēlējies - viņu pārceļ par pasta nodaļas priekšnieku uz pašiem valsts ziemeļiem, uz tādu Francijas daļu, par kuru dienvidniekiem ir visnotaļ sliktas domas un no kuras tiek gaidītas bargas ziemas un baisi cilvēki. Sieva atsakās braukt Filipam līdzi, viņš nonāk Bergē - mazpilsētā, kurā sākotnēji viņam viss šķiet neparasti, taču visai ātri Filips šo pilsētu iemīl un tikai sievai viņš ir spiests slēpt, ka ar savu dzīvi ziemeļos ir pilnībā apmierināts, jo viņš baidās tādā veidā izbojāt negaidīti uzlabojušos kopīgo laulības dzīvi. Jā, aizmirsu pieminēt, ka ziemeļnieki runā savdabīgā franču valodas dialektā, sauktā par "š`ti", kura dēļ Filipam sākotnēji ir lielas problēmas savus līdzcilvēkus saprast. Personīgi man tas, protams, arī radīja problēmas - tā kā es franču valodā zinu labi ja 100 vārdus, tad "š`ti" dialekts man bija tumša bilde un angliskie subtitri bieži nebija pietiekams līdzeklis, lai uztvertu sarunu nianses. No otras puses - tulkojums pilnīgi noteikti nebūtu adekvātāks risinājums. Kā lai arī nebūtu - filma kopumā bija diezgan smieklīga, lai arī ne gluži teicama komēdija, kaut kas nedaudz tādā kā Pjēra Rišāra manierē, nekāda tev pārmērīgi intelektuālā komēdija, vienkārša, pietiekoši izklaidējoša filma, bet nekas diži vairāk.